Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA PIRMĀ MOZUS 18 Bible Online

PIRMĀ MOZUS 18 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

PIRMĀ MOZUS 18

¹Un tas Kungs parādījās viņam pie Mamres ozoliem, kad tas dienas tveicē sēdēja savas telts durvīs.

²Un viņš pacēla savas acis un skatījās un, raugi, trīs vīri stāvēja viņa priekšā.

³Tos ieraudzījis, viņš steidzās tiem pretim no telts durvīm, noliecās līdz zemei un teica: „Mans Kungs, ja es esmu atradis žēlastību tavās acīs, tad, lūdzams, neej savam kalpam garām.

⁴Es likšu atnest drusku ūdens, ko nomazgāt kājas, tad apmetieties zem šī koka.

⁵Un es dabūšu kumosu maizes, ka jūs varat savas sirdis stiprināt, pēc jūs varat atkal doties ceļā, jo kādā citā nolūkā tad jūs būtu iegriezušies pie sava kalpa?“ Un tie teica: „Labi, dari kā tu esi sacījis.“

⁶Un Ābrahāms iesteidzās teltī pie Sāras un sacīja: „Steidzies, paņem trīs mērus miltu no smalkajiem miltiem, iejauc tos un taisi plāceņus.“

⁷Un Ābrahāms skrēja pie lopiem un paņēma labu un mīkstu telēnu un deva to puisim, steidzinādams to sagatavot.

⁸Tad viņš paņēma raudzētu un svaigu pienu un sagatavoto teļu un cēla to viņiem priekšā, bet pats viņš stāvēja pie viņiem zem koka, kamēr viņi ēda.

⁹Un tie sadja viņam: „Bet kur ir Sāra, tava sieva?“ Viņš atbildēja: „Lūk, teltī.“

¹⁰Bet tas teica: „Es atgriezīšos pie tevis pēc gada šinī laikā, un, lūk, tavai sievai Sārai būs dēls.“ Bet Sāra stāvēja, klausīdamās pie telts durvīm, kas bija aiz viņiem.

¹¹Bet Ābrahāms un Sāra bija jau padzīvojuši, gados veci, un Dievs Sārai jau bija pārtraucis tās norises, kas sievām mēdz būt.

¹²Un tādēļ Sāra smējās pie sevis, domādama: „Pēc tam, kad es esmu sākusi novecot, lai es vēl iedegtos? Bez tam mans kurgs ir jau sirmgalvis.“

¹³Un tas Kungs sacīja uz Ābrahāmu: „Kāpēc tad Sāra smējās, sevī domādama: Vai man patiešām būs vēl dzemdēt, tik vecai esot?

¹⁴Vai tam Kungam kaut kas būtu neiespējams? Noliktā laikā Es atgriezīšos pie tevis šinī gada laikā, un Sārai būs dēls.“

¹⁵Un Sāra meloja, teikdama: „Es neesmu smējusies,“ jo viņai bija bailes. Bet Viņš sacīja: „Kā tad nē, —tu smējies.“

¹⁶Un tie vīri cēlās no turienes un virzījās uz Sodomas pusi, un Ābrahāms gāja viņiem līdz, tos pavadīdams.

¹⁷Un tas Kungs domāja: „Vai man no Ābrahāma būs slēpt, ko Es gribu darīt?

¹⁸Jo Ābrahāmam tiešām būs tapt par lielu un spēcīgu tautu, un viņā būs svētītas visas zemes tautas.

¹⁹Es esmu viņu izredzējis, lai viņš saviem bērniem pavēl un tiem pēcnācējiem, kādi nāks pēc viņa, ka tie sarga tā Kunga ceļu, pildot taisnību un tiesas, lai tas Kungs liktu nākt pār Ābrahāmu visam tam, par ko viņš ar to ir runājis.“

²⁰Un tas Kungs sacīja: „Sūdzības par Sodomu un Gomoru ir nākušas, ka viņu apgrēcība ir liela un ļoti smaga.

²¹Es gribu noiet un pārliecināties, vai tie ir darījuši tā, kā tās sūdzības nākušas pie manis, visu Es gribu dabūt zināt.“

²²Un, nogriezušies no turienes, vīri aizgāja uz Sodomu, bet Ābrahāms arvien vēl stāvēja tā Kunga vaiga priekšā.

²³Un Ābrahāms tuvojās Viņam un sacīja. „Vai Tu tiešām gribi iznīcināt taisno kopā ar bezdievīgo?

²⁴Varbūt atrastos piecdesmit taisnie šīs pilsētas vidū? Vai Tu tiešām iznicināsi tos un nepataupītu šo vietu to piecdesmit taisno dēļ, kas ir viņas vidū?

²⁵Ne mūžam Tu tā nedarīsi, ka liksi mirt taisnajam ar bezdievi, ka taisnais būtu līdzīgs bezdievim. Nekad nevar notikt, ka tas, kas visu zemi tiesā, nespriestu taisnu tieesu.“

²⁶Un tas Kungs sacīja: „Ja Es Sodomas pilsētā atradīšu piecdesmit taisnus, Es saudzēšu visu šo vietu viņu dēļ.“

²⁷Un Ābrahāms atbildēja un sacīja: „Es esmu uzdrošinājies runāt ar savu Kungu, lai gan es esmu putekļi un pīšļi.

²⁸Varbūt pieci iztrūkst no piecdesmit taisniem, vai Tu tad ari šo piecu dēļ izpostītu visu pilsētu?“ Un Viņš atbildēja: „Nē, Es neizpostīšu, ja atradīšu tur četrdesmit piecus.“

²⁹Un viņš turpināja: „Varbūt, ļoti var būt, ka tiek atrasti tur četrdesmit.“ Un Viņš atbildēja: „Nē, Es to nedarīšu šo četrdesmit dēļ.“

³⁰Un viņš sacīja: „Lūdzams, nedusmojies, mans Kungs, ka es gribu runāt: varbūt tur atrastos trīsdesmit?“ Un Viņš teica: „Es to nedarīšu, ja tur atrastos trīsdesmit.“

³¹Tad viņš sacīja: „Es esmu pasācis uzdrošināties runāt ar savu Kungu: varbūt tur atrastos divdesmit?“ Un Viņš sacīja: „Es to neizpostīšu šo divdesmit dēļ.“

³²Un viņš sacīja: „Kaut nedusmotos mans Kungs. Es runāšu vēl reizi: varbūt atrastos tikai desmit?“ Un Viņš sacīja: „Es to neizpostīšu šo desmit dēļ.“

³³Un tas Kungs aizgāja, kad bija beidzis runāt ar Ābrahāmu. Bet Ābrahāms atgriezās savā dzīves vietā.