Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA PIRMĀ MOZUS 25 Bible Online

PIRMĀ MOZUS 25 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

PIRMĀ MOZUS 25

¹Ābrahāms atkal no jauna ņēma sev sievu, tās vārds bija Ketūra.

²Un tā viņam dzemdēja Zimranu, Jokšanu un Medaanu un Midianu, Jisbaku un Suachu.

³Bet Jokšans dzemdināja Sebu un Dedanu, un Dedana pēcnācēji bija asurieši, letusieši un leumieši.

⁴Bet Midiana bērni ir: Eifa un Efers, Hanochs, Abida un Ēlda; visi tie ir Ketūras dzimuma.

⁵Un Ābrahāms nodeva visu, kas tam bija, īzākam.

⁶Bet blakussievu bērniem, kas Ābrahāmam bija, Ābrahāms izdalīja dāvanas. Un viņš, vēl dzīvs būdams, šķīra tos no īzāka, aizsūtīdams viņus austrumu virziena uz Austrumu zemi.

⁷Šādi ir Ābrahāma mūža gadi: viņš piedzīvoja simts septiņdesmit piecus gadus.

⁸Un viņš aizmiga un nomira lielā vecumā, pēc nodzīvotas dzīves, sirmgalvis būdams, un tika piepulcināts saviem tēviem.

⁹Un īzāks un Ismaēls, viņa dēli, viņu apglabāja Makpelas alā, kas atrodas hetieša Efrona, Zochāra dēla, tīrumā pretim Mamrei.

¹⁰Tīrumā, kuru Ābrahāms bija pircis no Heta pēcnācējiem, Ābrahāms tika apglabāts, un arī Sāra, viņa sieva.

¹¹Un notika, ka pēc Ābrahāma nāves Dievs svētīja īzāku, viņa dēlu, un īzāks apmetās pie Lechaj-roi avota.

¹²Šie ir Ābrahāma dēla Ismaēla ciltsraksti; viņu Ābrahāmam dzemdēja Hagara, Sāras ēģiptiešu kalpone.

¹³Šie ir Ismaēla dēlu vārdi secībā pēc viņu ciltīm; Ismaēla vecākais dēls Nebajots, Kēdars, Adbels un Mibsāms,

¹⁴Misma, Dūma un Masa,

¹⁵Chādads, Tema, Jeturs, Nafiss un Kedma.

¹⁶Tie ir Ismaēla dēli, un tie ir viņu vārdi pēc viņu sētām un nometnēm: divpadsmit virsaiši pēc viņu ciltīm.

¹⁷Un šādi ir Ismaēla mūža gadi: simts trīsdesmit septiņi gadi, un viņš aizmiga, nomira un tika piepulcināts saviem tēviem.

¹⁸Un viņš mita no Chavilas līdz Sūrai, kas ir uz rītiem no Ēģiptes ceļā uz Asuru, iepretim visiem saviem brāļiem viņš bija apmeties.

¹⁹Šie ir Ābrahāma dēla īzāka ciltsraksti: Ābrahāms dzemdināja īzāku.

²⁰Un īzakam bija četrdesmit gadi, kad viņš dabūja par sievu Rebeku no Mezopotamijas, aramieša Betuēla meitu, aramieša Lābana māsu.

²¹Un īzāks savas sievas dēļ stipri pielūdza Dievu, jo tā bija neauglīga, un Dievs ļāvās pielūgties, un viņa sieva Rebeka kļuva grūta.

²²Un divi bērni rozījās viņas miesās, un viņa sacīja: „Vai tam tā būt? Kāpēc gan man tā notiek?“

²³Un tas Kungs viņai atbildēja: „Divi tautas ir tavā klēpī, un divi ciltis izraisīsies no tavām miesām. Un cilts sacentīsies ar cilti varas dēļ, un vecākais kalpos jaunākajam.“

²⁴Un kad viņas dienas piepildījās, lai tā dzemdētu, tad tiešām dvīņi bija tās klēpi.

²⁵Tad pirmais iznāca, viss sarkans kā spalvains mētelis, tāpēc to nosauca vārdā Ēzavs.

²⁶Bet viņa brālis tam sekoja, un viņa roka bija satvērusi Ēzava papēdi, tāpēc viņa vārdu nosauca Jēkabs; un īzaks bija, tiem dzimstot, sešdesmit gadus vecs.

²⁷Un kad bērni pieauga, tad Ēzavs kļuva liels mednieks, lauku cilvēks, bet Jēkabs bija klusas dabas vīrs un mājoja teltīs.

²⁸Un īzāks iemīlēja Ezavu, jo medījumi bija pēc viņa garšas, bet Rebeka vairāk mīlēja Jēkabu.

²⁹Un Jēkabs bija izvārījis viru, bet Ēzavs nāca no tīruma un bija izsalcis.

³⁰Un Ēzavs sacīja Jēkabam: „Ļauj man ēst no tā sarkanā, tā sarkanā viruma, jo es esmu izsalcis,“ tāpēc to dēvē par Ēdomu.[10]

³¹Tad Jēkabs atbildēja: „Pārdod man papriekš savu pirmdzimtību.“

³²Un Ēzavs sacīja: „Man tā kā tā jāmirst, ko man tur līdz pirmdzimtība?“

³³Un Jēkabs sacīja: „Zvēri man papriekš.“ Tad viņš zvērēja un pārdeva Jēkabam savu pirmdzimtību.

³⁴Bet Jēkabs cēla Ēzavam priekšā maizi un lēcu virumu, un tas ēda, un dzēra, un cēlās, un aizgāja. Tā Ēzavs nicināja savu pirmdzimtību.