Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA PIRMĀ MOZUS 26 Bible Online

PIRMĀ MOZUS 26 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

PIRMĀ MOZUS 26

¹Bads bija izcēlies tai zemē pēc pirmā bada, kas bija bijis Ābrahāma laikā, un īzāks nogāja pie Abimelecha, filisdešu ķēniņa, uz Gerāru.

²Un tas Kungs parādījās viņam un sacīja: „Nenoej uz Ēģiptes zemi, bet paliec uz dzīvi tanī zemē, kuru Es tev norādīšu.

³Dzīvo kā svešinieks šinī zemē, un Es būšu ar tevi, jo Es tevi svētīšu. Tev un taviem pēctečiem Es visas šīs zemes griou dot, un Es īstenošu to derību, kuru Es tavam tēvam Ābrahāmam ar zvērestu esmu apsolījis.

⁴Un Es darīšu lielu tavu pēcnācēju pulku kā debesu zvaigznes un došu taviem pēcnācējiem visas tās zemes, un tavos pēcnācējos visas zemes tautas tiks svētītas,

⁵Tāpēc ka Ābrahāms bija manai balsij paklausījis un bija sargājis manas pavēles un manus norādījumus, manus baušļus un manus likumus.“

⁶Un īzāks dzīvoja Gerārā.

⁷Tad tās vietas iemītnieki vaicāja par viņa sievu. Un viņš atbildēja: „Tā ir mana māsa,“ jo viņam bija bailes sacīt: „mana sieva,“ lai pilsētas vīri nenokautu viņu Rebekas dēļ, jo tā bija skaista.

⁸Kad laiks viņam tur ieilga, tad filistiešu ķēniņš Abimelechs reiz skatījās pa logu un ieraudzīja īzāku smīdinām Rebeku, savu sievu.

⁹Un Abimelechs pasauca īzaku un sacīja: „Patiesi, tā taču tava sieva, kā tad tu esi sacījis: Tā ir mana māsa.“ Un īzāks tam atbildēja: „Tāpēc ka es domāju, ka man būs jāmirst viņas dēļ.“

¹⁰Un Abimelechs tad sacīja: „Kāpēc tu šādas lietas esi mums darījis? Daudz netrūka, lai kāds no šiem ļaudīm būtu gulējis ar tavu sievu. Tu mums būtu uzkrāvis lielu noziegumu!“

¹¹Un Abimelechs izdeva pavēli visiem ļaudim ar vārdiem: „Kas aizkars šo vīru un tā sievu, tam mirtin jāmirst.“

¹²Un īzāks sēja tanī zemē un saņēma simtkārtīgu ražu, jo tas Kungs viņu bija svētījis.

¹³Tā šis vīrs kļuva bagāts un dzīvojot kļuva arvien bagātāks, līdz kamēr bija kļuvis loti bagāts.

¹⁴Viņam piederēja sīklopu ganāmpulki un liellopu ganāmpulki un liels pulks kalpu, tā ka filistieši to apskauda.

¹⁵Visas akas, kādas bija izrakuši viņa tēva kalpi viņa tēva Ābrahāma dienās, filistieši bija aizrakuši un aizbēruši ar zemi.

¹⁶Un Abimelechs sacīja īzākam: „Aizej no manis, jo tu esi kļuvis pārāk varens manā priekšā.“

¹⁷Un īzāks aizgāja no turienes un uzcēla savas teltis Gerāras ielejā un palika tur dzīvot.

¹⁸Un īzāks apmetās un no jauna atraka akas, kas viņa tēva Ābrahāma dienās bija izraktas un kuras filistieši pēc Ābrahāma nāves bija aizbēruši, un nosauca tās tādos pat vārdos, kā viņa tēvs tās bija saucis.

¹⁹Un īzaka kalpi raka tanī ielejā un uzraka avotu ar dzīvu ūdeni.

²⁰Un Gerāras gani naidojās ar īzāka ganiem, sacīdami: „Tas ir mūsu ūdens.“ Un viņš nosauca šī avota vārdu Eseka, tāpēc ka jaudis bija naidojušies.

²¹Tad viņi atraka vēl vienu avotu un naidojās arī tā dēļ. Un viņš nosauca to Sitna.

²²Viņš devās no turienes tālāk un atraka citu avotu, bet šoreiz neķildojās. Tāpēc viņš nosauca to Reehobot, jo sacīja: „Tagad Dievs liek mums izplēsties, un mēs varam augļoties šinī zemē.“

²³Un viņš devās no turienes uz Bēršebu.

²⁴Un Dievs parādījās viņam sapnī, sacīdams: „Es esmu tava tēva Ābrahāma Dievs, nebīsties, jo Es esmu ar tevi, Es tevi svētīšu un mana kalpa Ābrahāma dēļ Es tavus pēcnācējus vairošu.“

²⁵Un viņš uzcēla tur altāri un piesauca tā Kunga vārdu, un uzcēla tur savas teltis, un īzāka kalpi raka tur aku.

²⁶Bet Abimelechs reiz atnāca pie viņa no Gerāras kopā ar Achuzatu, savu tuvu draugu, un Pikolu, savu karaspēka virsnieku.

²⁷Un īzāks sacīja viņiem: „Kāpēc jūs nākat pie manis? Jo jūs taču ienīstat mani un esat mani aizsūtījuši prom no sevis.“

²⁸Bet tie sacīja: „Mēs redzēt redzam, ka tas Kungs ir bijis ar tevi, un tā mēs domājām, lai būtu solījums mūsu starpā—starp mums un starp tevi, un lai nodibinātos saderība mūsu vidū,

²⁹Un tu nedarītu mums nekā ļauna, kā arī mēs tevi neesam pazemojuši, ka esam tev tikai labu vien darījuši, tevi mierā esam atlaiduši uz šejieni, tu tā Kunga svētītais.“

³⁰Un viņš tiem sarīkoja dzīres, un tie ēda un dzēra.

³¹Un viņi piecēlās rītā un zvērēja cits citam. Tad īzāks tos atlaida un viņi miermīlīgi izšķīrās.

³²Un tanī dienā nāca īzāka kalpi un paziņoja viņam par aku, kādu tie bija rakuši, tam sacīdami: „Mēs esam atraduši ūdeni.“

³³Un viņš to nosauca par Šebu, tāpēc ka tur atrodas Bēršebas pilsēta līdz pat šai dienai.

³⁴Un Ezavs bija četrdesmit gadus vecs, kad tas sev par sievu ņēma hetieša Bērija meitu Judīti un hetieša Elona meitu Basmati.

³⁵Tās darīja sirdsēstus īzākam un Rebekai.