Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA PIRMĀ MOZUS 35 Bible Online

PIRMĀ MOZUS 35 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

PIRMĀ MOZUS 35

¹Un Dievs sacīja uz Jēkabu: „Celies, ej uz Bēteli un paliec tur un taisi tur altāri Dievam, kas tev parādījās, kad tu bēgi no sava brāļa Ēzava.“

²Tad Jēkabs sacīja saviem mājiniekiem un visiem tiem, kas bija pie viņa: „Atmetiet svešos dievus, kādi vēl jūsu vidū, škīstaities un mainiet savas drēbes.

³Tad celsimies un noiesim uz Bēteli, un es tur uzcelšu altāri tam Dievam, kas mani paklausīja manās posta dienās, un kas bija ar mani ceļā, ko esmu nostaigājis.“

⁴Un viņi nodeva Jēkabam visus svešos dievekļus, kādi bija viņu rokās, un ari tos auskarus, kas bija viņu ausīs, un Jēkabs tos apraka zem ozola pie Sichemas.

⁵Un viņi devās ceļā, bet Dievs uzsūtīja bailību pār pilsētām, kas bija viņu apkārtnē, un tie nedzinās Jēkabam un viņa dēliem pakaļ.

⁶Un Jēkabs nonāca Lūzā, kas atrodas Kānaāna zemē, tas ir Bētelē; viņš līdz ar visu, kas tam bija.

⁷Un viņš uzcēla tur altāri un nosauca to vietu Ēl-Bētēl, jo tur Dievs viņam bija atklājies, kad viņš bēga no sava brāļa.

⁸Bet Rebekas aukle Debora nomira un tika aprakta pie Bēteles zem ozola, un šo vietu nosauca „Raudu ozols.“

⁹Un Dievs parādījās Jēkabam vēl reiz, kad tas nāca no Mezopotamijas, un Viņš to svētīja.

¹⁰Un Dievs Sacīja viņam: „Tavs vārds ir Jēkabs, bet turpmāk tavs vārds nebūs Jēkabs, bet Isračls būs tavs vārds; un Viņš to nosauca par Israēlu.

¹¹Un Dievs viņu pamācīja: Es esmu Visuspēcīgais Dievs[15]; augļojies un vairojies. Tauta, jā, pat tautu kopa lai ceļas no tevis, un ķēniņi nāks no taviem gurniem.

¹²Un to zemi, ko Es biju devis Ābrahāmam un īzākam, tev Es to došu un taviem pēcnācējiem pēc tevis Es došu šo zemi.“

¹³Un Dievs cēlās projām no viņa tai vietā, kur Viņš ar to bija runājis.

¹⁴Bet Jēkabs uzcēla piemiņas akmeni vietā, kur viņš bija ar Viņu runājis, akmens masebu, un izlēja pāri tam slakāmo upuri un svaidīja to ar eļļu.

¹⁵Un Jēkabs nosauca vietu, kurā Dievs ar viņu bija runājis, par Bēteli.

¹⁶Un viņi devās ceļā no Bēteles; un kad vēl bija atlicis kāds zemes pārgājiens līdz Efratai, Rāhelei bija jādzemdē, bet viņai bija grūti dzemdēt.

¹⁷Un tā kā viņai bija grūti dzemdēt, tad vecmāte viņai sacīja: „Nebīsties, ari šoreiz tev būs dēls.“

¹⁸Un notika, viņas dvēselei šķiroties, jo tai bija jāmirst, tā nosauca viņu Benoni,[16] bet Jēkabs to nosauca par Benjamīnu.[17]

¹⁹Un Rāhele nomira un tika aprakta pie ceļa uz Efratu, tas ir uz Betlehemi.

²⁰Un Jēkabs uzcēla piemiņas akmeni pie viņas kapa vietas, tas ir Rāheles kapa piemineklis līdz šai dienai.

²¹Un Israēls devās ceļā un uzcēla savu telti viņpus Migdalederas.

²²Un kamēr Israēls vēl dzīvoja tanī zemē, Rūbens nāca un gulēja pie sava tēva blakussievas Bilhas, un Israēls to dabūja zināt. Un Jēkabam bija divpadsmit dēlu.

²³Leas un Jēkaba dēli ir: vecākais—Rūbens, tad—Simeons, Levijs, Jūda, Isašars un Zebulons.

²⁴Rāheles dēli ir—Jāzeps un Benjamīns.

²⁵Un Rāheles kalpones Bilhas dēli ir—Dans un Naftalis.

²⁶Bet Leas kalpones Zilfas dēli ir—Gads un Ašers; tie ir Jēkaba dēli, kas viņam tika dzemdēti Mezopotamijā.

²⁷Un Jēkabs nāca pie sava tēva īzāka uz Matnri, Kirijat-Arbas tuvumā. Tā ir Hebrona, kur Ābrahāms un īzāks bija dzīvojuši kā svešinieki.

²⁸Bet īzākam bija simts astoņdesmit gadu.

²⁹Un īzāks kļuva vājš, un nomira, un tika piepulcināts saviem ļaudīm, vecs un savu mūžu nodzīvojis, un Jēkabs un Ēzavs, viņa dēli, to apraka.