Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA PIRMĀ MOZUS 38 Bible Online

PIRMĀ MOZUS 38 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

PIRMĀ MOZUS 38

¹Šinī laikā notika, ka Jūda šķīrās nost no saviem brāpem un apmetās pie kāda vīra no Adulāmas, vārdā Chiracha.

²Un Jūda tur ieskatīja kāda kānaānieša meitu, kufa vārds bija Sua, un viņš to paņēma un gāja pie tās.

³Un viņa tapa grūta, un dzemdēja dēlu, un nosauca tā vārdu Gers.

⁴Un tā tapa vēl reiz grūta, un dzemdēja dēlu, un nosauca viņa vārdu Onans.

⁵Un viņa dzemdēja vēl vienu dēlu un nosauca tā vārdu Šela. Viņa atradās Kezibā, kad viņa to dzemdēja.

⁶Un Jūda ņēma sievu Geram, savam vecākajam dēlam, un tās vārds bija Tamāra.

⁷Bet Gers, Jūdas vecākais dēls, bija tā Kunga acīs ļauns, un tas Kungs tam lika mirt.

⁸Un Jūda sacīja Onanam: „Ej pie sava brāļa sievas un ņem to kā svainis par sievu, lai tavam brālim būtu pēcnācēji.“

⁹Bet Onans, zinādams, ka viņam tie pēcnācēji nebūs, pie sava brāļa sievas iedams, izkaisīja zemē, lai nerastos pēcnācēji viņa brālim.

¹⁰Bet tam Kungam nepatika, ko tas darīja, un Viņš lika mirt arī viņam.

¹¹Un Jūda sacīja savai vedeklai Tamārai: „Atgriezies kā atraitne sava tēva mājās, kamēr mans dēls Šela pieaugs,“ jo viņš domāja, ka nenomirst arī viņš, tāpat kā viņa brāļi. Un Tamāra atgriezās sava tēva namā.

¹²Bija pagājis ilgāks laiks, kad nomira Jūdas sieva, Suas meita. Kad Jūda bija beidzis sērot, viņš aizgāja pie savu avju cirpējiem uz Timnu; viņš, Jūda, un viņa draugs Chirachs no Adulāmas.

¹³Un Tamārai tika teikts: „Redzi, tavs vīra tēvs iet uz Timnu savas avis cirpt.“

¹⁴Tad viņa novilka savas atraitņu laika drēbes, apsedzās ar plīvuru un satinusies apsēdās pie Enajimas vārtiem. Tā ir ceļā uz Timnu, jo viņa redzēja, ka Šela bija pieaudzis, bet viņa tam nebija dota par sievu.

¹⁵Kad Jūda to ieraudzīja, tam šķita, ka tā ir netikle, tāpēc ka tai seja bija apsegta.

¹⁶Un viņš nogriezās pie tās ceļa malā un sacīja: „Atļauj man nākt pie tevis,“ jo tas nezināja to esam savu vedeklu; bet viņa sacīja: „Ko tu man dosi, ja tu nāksi pie manis?“

¹⁷Un viņš sacīja: „Es atsūtīšu no saviem sīklopiem kādu āzīti.“ Tad viņa sacīja: „Vai tu dotu ķīlu, kamēr tu to atsūti?“

¹⁸Un viņš sacīja: „Kādu ķīlu lai es tev dodu?“ Un viņa atbildēja: „Tavu cilts gredzenu, tavu ķēdi un tavu spieķi, kas tev rokā.“ Un viņš tai deva tos un gāja pie tās, un tā tapa grūta no viņa.

¹⁹Un tā piecēlās un aizgāja, nolika plīvuru un apvilka atkal savas atraitnes drēbes.

²⁰Un Jūda atsūtīja āzi ar savu draugu, kas bija no Adulāmas, lai paņemtu no tās rokām ķīlas, bet tas to sievieti neatrada.

²¹Un viņš taujāja tās vietas iemītniekus, teikdams: „Kur ir tā netikle, kas Enajimas ceļa malā bija?“ Un tie atbildēja: „Te neviena netikle nav bijusi.“

²²Un tā viņš atgriezās pie Jūdas, sacīdams: „Es neesmu tādu atradis, un ari tās vietas iedzīvotāji saka, ka tur netikle nav bijusi.“

²³Tad Jūda sacīja: „Lai viņa manis pēc to patur, tikai ka netopam kaunā! Piemini: es šo āzi esmu sūtījis, bet tu viņu neesi atradis.“

²⁴Un notika trešajā mēnesī, tad Jūdam tika šādi vēstīts: „Tamāra, tava vedekla, ir piekopusi netiklību, un viņa ari ir kļuvusi grūta no savas netiklības.“ Un Jūda sacīja: „Izvediet to, lai tā top sadedzināta!“

²⁵Kad vina bija izvesta, tā sūtīja ziņu savam vīra tēvam un sacīja: „No tā vīra, kam šīs lietas pieder, es esmu kļuvusi grūta. Vai pazīsti šo gredzenu, ķēdi un spieķi; kam tie pieder?“

²⁶Un Jūda tos pazina un teica: „Tā sieviete ir taisnīgāka par mani, jo es tai neesmu devis Šelu, savu dēlu.“ Un viņš vairs turpmāk negāja pie tās.

²⁷Un notika, viņas laikam pienākot dzemdēt, ka lūk, dvīni bija viņas miesās.

²⁸Un viņai dzemdējot, viens bērns izbāza roku, un vecmāte paņēma to un apsēja rokai sarkanu pavedienu, sacīdama: „Tas ir iznācis pirmais.“

²⁹Tad tas atkal atvilka savu roku, un vina brālis iznāca pirmais. Tad viņa sacīja: „Kāpēc tu esi viņai izplēsis plīsumu?“ Un tā viņu nosauca Perecs.[18]

³⁰Un pēc tam iznāca viņa brālis, kam ap roku bija sarkans pavediens, un tā viņa vārdu nosauca Zerachs.[19]