Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA PIRMĀ MOZUS 39 Bible Online

PIRMĀ MOZUS 39 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

PIRMĀ MOZUS 39

¹Bet Jāzeps tika novests uz Ēģipti, un ēģiptietis Potifars, faraona galma vīrs, sardzes priekšnieks, to nopirka no ismaēliešiem, kas viņu turp bija noveduši.

²Bet tas Kungs bija ar Jāzepu un visam, ko vien tas darīja, lika labi izdoties. Un viņš piemājoja sava kunga, ēģiptieša, namā.

³Kad viņa īpašnieks redzēja, ka tas Kungs bija ar viņu, un ka visam, ko vien tas darīja, tas Kungs lika viņa rokās labi sekmēties,

⁴Tad Jāzeps atrada labvēlību viņa acīs, viņam kalpodams, un viņš to iecēla par sava nama pārvaldnieku un ielika visu, kas tam bija, viņa rokās.

⁵Un no tā laika, kad viņš to bija iecēlis par pārvaldnieku savam namam un pār visu, kas tam bija, tas Kungs svētīja Jāzepa dēļ ēģiptieša namu, un tā Kunga svētība bija pār visu, kas tam piederēja, ir namā, ir tīrumā.

⁶Viņš uzticēja visu, kas tam bija, Jāzepa rokām, un viņš nerūpējās pats ne par ko, izņemot par maizi, ko tas ēda. Bet Jāzeps bija skaists augumā un glīts izskatā.

⁷Un pēc visiem šiem notikumiem gadījās, ka viņa kunga sieva meta savas acis uz Jāzepu un sacīja: „Guli pie manis.“

⁸Bet viņš to noraidīja un sacīja sava kunga sievai: „Redzt, mans kungs nerūpējas ne par ko, kas te namā, un visu, kas tam pieder, viņš devis manās rokās.

⁹Viņš pats šinī namā nav lielāks par mani, un viņš man neko nav šinī namā aizliedzis kā vien tevi, tāpēc ka tu esi viņa sieva. Kā lai es darītu tik lielu ļaunumu un grēkotu pret Dievu?“

¹⁰Un notika, ka viņa diendienām tā runāja ar Jāzepu, bet viņš to neklausīja un negāja gulēt pie viņas.

¹¹Tad kādu dienu, kad viņš bija ienācis namā, lai padarītu savu darbu, un neviens cilvēks no nama ļaudīm negadījās klāt,

¹²Viņa sagrāba to pie viņa drēbēm, sacīdama: „Guli ar mani.“ Bet viņš atstāja savas drēbes tās rokās, bēga un izskrēja ārā.

¹³Kad nu tā redzēja, ka viņš savas drēbes ir pametis viņas rokās un izbēdzis ārā,

¹⁴Tā sasauca savus ļaudis un sacīja tiem: „Redziet, viņš atvedis pie mums šo ebrēju vīru, lai mūs apsmietu; viņš nāca pie manis, lai ar mani gulētu, bet es sāku skaļā balsī kliegt.

¹⁵Un notikās, kad tas kļuva dzirdams, jo es savu balsi biju pacēlusi un brēcu, tad tas pameta savas drēbes pie manis un izbēga ārā.“

¹⁶Un viņa paturēja tā drēbes pie sevis līdz tam laikam, kad viņas vīrs atgriezās savā namā.

¹⁷Tad tā sacīja tam šos vārdus: „Tas ebrēju kalps, kupu tu esi mums atvedis, nāca mani piesmiet.

¹⁸Un tiklīdz es pacēlu savu balsi un kliedzu, viņš pameta savas drēbes pie manis un izbēga ārā.“

¹⁹Kad nu viņa kungs dzirdēja savas sievas stāstu, kādu tā viņam izstāstīja, kādu pārestību viņa kalps tai bija nodarījis, viņš iekaisa dusmās.

²⁰Un Jāzepa kungs paņēma to un iemeta cietumā, vietā, kur ķēniņa apcietinātie tika apsargāti, un nu viņš atradās tur, cietumā.

²¹Bet tas Kungs bija ar Jāzepu, un lika tam atrast žēlastību, un tas ieguva labvēlību cietuma priekšnieka acīs.

²²Un cietuma priekšnieks uzticēja Jāzepam visus apcietinātos, kas bija cietumā, un visu, kas tur bija darāms, to viņš darīja.

²³Un cietuma priekšnieks pats nerūpējās ne par vienu lietu, ko tas bija nodevis viņa rokā, tāpēc ka tas Kungs bija ar viņu un visu, ko vien viņš darīja; tas Kungs bija tas, kas lika tam labi izdoties.