Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA PIRMĀ MOZUS 41 Bible Online

PIRMĀ MOZUS 41 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

PIRMĀ MOZUS 41

¹Pēc divi gadiem faraonam bija sapnis: „Viņš stāvēja upes grīvā.

²Un no upes grīvas izkāpa septiņas govis, skaistas izskatā un jo treknām miesām. Un viņas ganījās meldros.

³Un pēc tam atkal izkāpa septiņas citas govis no upmalas, nejauka izskata un jo liesām miesām, un nostājās blakus pirmajām govīm upes krastmalā.

⁴Un govis, kurām bija nejauks izskats un kuras bija liesām miesām, aprija tās septiņas skaista izskata govis un treknām miesām.“ Un faraons pamodās.

⁵Un viņš atkal iemiga un redzēja otru sapni: „Un redzi, septiņas vārpas auga uz viena stiebra, brangas un skaistas.

⁶Un tad atkal radās septiņas plānas vārpas, kas bija austriņa kaltētas.

⁷Un plānās vārpas aprija septiņas brangās un pilnās vārpas.“ Un faraons atmodās un saprata, ka tas bija sapnis.

⁸Un rītā viņš bija satraukts savā garā un lika saaicināt visus Ēģiptes zīlniekus un visus gudros vīrus. Un faraons izstāstīja viņiem savu sapni, bet nebija neviena, kas to varētu izskaidrot.

⁹Tad galvenais dzērienu devējs iebilda faraonam, sacīdams: „Šodien man jāpiemin mans grēks.

¹⁰Faraons reiz bija apskaities uz saviem kalpiem, un viņš iemeta mani cietumā sardzes virsnieka namā, mani un galveno maizes cepēju.

¹¹Un mēs vienā naktī redzējām sapņus: es un viņš, mēs sapņojām, un ikvienam sapnim bija savs saturs.

¹²Un tur kopā ar mums bija ebrēju jauneklis, sardzes priekšnieka kalps, tam mēs visu izstāstījām, un viņš mums izskaidroja mūsu sapņus, ko bijām sapņojuši, pateikdams katram viņa sapņa nozīmi.

¹³Un kā viņš tos bija izskaidrojis, tā arī notika: mani iecēla manā amatā, bet viņu pakāra.“

¹⁴Un faraons lika ataicināt Jāzepu un lika tam steigšus atstāt cietumu. Un tas noskuvās, apmainīja savas drēbes un nāca pie faraona.

¹⁵Un faraons sacīja Jāzepam: „Es redzēju sapni, bet nav neviena, kas to izskaidrotu, un tad es dzirdēju par tevi sakām, ka tev tikai jādzirdot sapnis, lai to izskaidrotu.“

¹⁶Un Jāzeps atbildēja faraonam: „Tas nav manā varā, bet Dievs to var atklāt faraonam.“

¹⁷Tad faraons sacīja Jāzepam: „Es sapņoju, ka stāvu upes krastmala.

¹⁸Un, lūk, no upes grīvas izkāpa septiņas treknām miesām un skaista izskata govis un ganījās meldros.

¹⁹Un tad septiņas citas govis izkāpa pēc tam, un tās bija liesas un ļoti neglīta izskata un kaulainas, un es tādas nebiju redzējis visā Ēģiptes zemē, tik vājas tās bija.

²⁰Un kaulainās neglītās govis aprija iepriekšējās treknās govis.

²¹Un tās nonāca viņu iekšās, bet nevarēja manīt, ka tās bija nonākušas viņu iekšās, jo viņu izskats bija tikpat neglīts kā iepriekš. Un es pamodos.

²²Un es atkal redzēju: Lūk, septiņas vārpas pacēlās no viena stiebra, pilnas un skaistas.

²³Un, lūk, septiņas izkaltušas, plānas un austriņa kaltētas vārpas auga aiz tām.

²⁴Un plānās vārpas aprija septiņas brangās vārpas. —Es sapņus izstāstīju zīlniekiem, bet nebija, kas man pateiktu, ko tie nozīmē.“

²⁵Tad Jāzeps sacīja faraonam: „Abi faraona sapņi ir viens un tas pats: Dievs ir darījis zināmu, ko Viņš faraonam darīs.

²⁶Septiņas brangās govis ir septiņi gadi; un septiņas glītās vārpas ir arī septiņi gadi; tas ir viens sapnis.

²⁷Un septiņas kaulainās un neglītās govis, kas iznāca pēc viņām, ir septiņi gadi, un septiņas plānās un austriņa kaltētās vārpas, arī ir septiņi gadi, bada gadi.

²⁸Tas ir tas, par ko es teicu, ka Dievs ir atklājis faraonam, ko Viņš darīs.

²⁹Lūk, nāks septiņi gadi, un liela pārticība būs Ēģiptes zemē.

³⁰Un tad nāks septiņi bada gadi pēc tiem, un tad aizmirsīs visu pārticību Ēģiptes zemē, jo bads aprīs zemi.

³¹Un netiks vairs pieminēta pārticība tanī zemē bada dēļ, kas sekos, jo tas būs ļoti smags.

³²Un ka sapnis divreiz ir rādījies faraonam, ir tāpēc, ka Dievs to tā izlēmis un steigsies to arī piepildīt.

³³Un tagad lai faraons izrauga uzticamu un gudru vīru, to lai viņš ieceļ par visu Ēģiptes zemi.

³⁴Lai faraons tā dara, un lai ieceļ uzraugus pār zemi, kas lai ņem piekto daļu septiņos pārticības gados.

³⁵Un tie lai sakrāj visu maizes labību šinīs labajos gados, un lai liek sabērt labību faraona virsuzraudzībā kā pārtiku pilsētās, kur tā tiktu saglabāta.

³⁶Un šī pārtika būs zemei par krājumu septiņiem bada gadiem, kādi pēc tam nāks Ēģiptes zemē. Tā zeme no bada netiks izpostīta.“

³⁷Un šie vārdi ļoti labi patika faraonam un viņa kalpiem.

³⁸Un faraons sacīja saviem kalpiem: „Vai gan var atrast tādu vīru, kam ir Dieva Gars kā šim?“

³⁹Un faraons sacīja Jāzepam: „Kad nu Dievs tev darījis zināmas visas šīs lietas, tad nav cita uzticamāka un gudrāka vīra par tevi.

⁴⁰Tu būsi pārvaldnieks manā namā, un taviem vārdiem visai manai tautai būs pakļauties, tikai pa troņa tiesu es būšu lielāks par tevi.“

⁴¹Un faraons sacīja Jāzepam: „Redzi, es tevi ieceļu pār visu Ēģiptes zemi.“

⁴²Un faraons novilka savu gredzenu no savas rokas un deva to Jāzepam rokā, un viņš apvilka tam dārgas drēbes un lika tam zelta ķēdi ap viņa kaklu.

⁴³Un viņš lika tam braukt otros pēc goda ratos, kādi tam bija, un lika saukt viņa priekšā: Metieties ceļos!“ Tā viņš to iecēla pār visu Ēģipti.

⁴⁴Un faraons sacīja Jāzepam: „Es esmu faraons, bet bez tavas ziņas lai neviens cilvēks nepaceļ nedz savu roku, nedz savu kāju visā Ēģiptes zemē.“

⁴⁵Un faraons nosauca Jāzepu par: Safnat-paneach[20] un deva tam Onas priestera Potifara meitu Asnātu par sievu.

⁴⁶Bet Jāzepam bija trīsdesmit gadi, kad viņš stājās amatā Ēģiptes ķēniņa faraona priekšā. Pēc tam Jāzeps aizgāja no ķēniņa un pārstaigāja visu Ēģipti.

⁴⁷Un septiņos pārticības gados zeme izdeva pārpilnām augļu.

⁴⁸Un viņš sakrāja visu labību, kas ienācās septiņos pārticības gados, kādi bija Ēģiptes zemē, un lika pārtiku pilsētās; to labību, kas bija pilsētu apkārtējos laukos, viņš novietoja pilsētās.

⁴⁹Un Jāzeps sabēra labību kā jūras smiltis tādā vairumā, ka nevarēja to vairs mērīt, jo tas bija neizmērojams.

⁵⁰Un Jāzepam piedzima divi dēli, iekāms atnāca tie bada gadi; tos viņam dzemdēja Onas priestera Potifara meita Asnāte.

⁵¹Un Jāzeps nosauca vecākā dēla vārdu Manase, jo teica viņš: „Dievs ir licis aizmirst man visus manus grūtumus un manu tēva namu.“

⁵²Bet otra dēla vārdu viņš nosauca Efraims, jo: „Dievs mani darījis auglīgu manā posta zemē.“

⁵³Un septiņi pārticības gadi, kas bija Ēģiptes zemē, gāja uz beigām.

⁵⁴Un iesākās septiņi bada gadi, kā Jāzeps bija sacījis, un bads bija visās zemēs, bet Ēģiptes zemē bija maize.

⁵⁵Kad arī visā Ēģiptes zemē iestājās trūkums, tad tauta kliedza faraona priekšā pēc maizes. Bet faraons sacīja visiem ēģiptiešiem: „Ejiet pie Jāzepa, darait, kā viņš jums teiks.“

⁵⁶Un bads bija pa visu zemes virsu. Tad Jāzeps atvēra visas noliktavas, un pārdeva ēģiptiešiem, jo bads Ēģiptē pieauga.

⁵⁷Un visi zemes iedzīvotāji nāca uz Ēģipti, lai pirktu labību pie Jāzepa. Jo bads bija ļoti smags pa visu zemi.