Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA PIRMĀ MOZUS 45 Bible Online

PIRMĀ MOZUS 45 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

PIRMĀ MOZUS 45

¹Tad Jāzeps nespēja vairs valdīties to priekšā, kas ap viņu stāvēja, un viņš sauca: „Lai aiziet visi, kas pie manis!“ —Tad neviens vairs nebija pie viņa, kad Jāzeps devās pazīstams saviem brāļiem.

²Un viņš pacēla savu balsi un sāka raudāt, tā ka to dzirdēja ēģiptieši un to dzirdēja faraona nams.

³Un Jāzeps sacīja saviem brāļiem: „Es esmu Jāzeps! Vai mans tēvs vēl ir dzīvs?“ Bet viņa brāļi nespēja atbildēt, jo tik iztrūkušies tie bija, viņa priekšā stāvot.

⁴Un Jāzeps sacīja saviem brāļiem: „Nāciet tuvāk klāt!“ Un tie pienāca. Un viņš sacīja: „Es esmu Jāzeps, jūsu brālis, kūpi jūs pārdevāt uz Ēģipti.

⁵Bet tagad neesiet apbēdināti un nebīstieties, ka jūs mani esat šurp pārdevuši, jo Dievs mani šurp sūtījis, lai jums saglabātu dzīvību.

⁶Jo šis ir otrs bada gads šinī zemē, un vēl būs pieci gadi, kuŗos nebūs nedz aršanas, nedz pļaušanas.

⁷Bet Dievs mani jums pa priekšu ir sūtījis, lai jums būtu palikšana virs zemes un jums saglabātu dzīvu lielu izglābto pulku.

⁸Tā ne jūs mani šurp esat atsūtījuši, bet Dievs, un Viņš mani ir iecēlis faraonam par tēvu un par kungu visam viņa namam un par valdnieku pār visu Ēģiptes zemi.

⁹Steidzieties atgriezties pie mana tēva un sakiet viņam: To tev liek teikt tavs dēls Jāzeps: Dievs mani ir nolicis par kungu visai Ēģiptes zemei; nāc pie manis un nevilcinies!

¹⁰Tu dzīvosi Gošenes zemē un būsi man tuvu; ir tu, ir tavi bērni, ir tavi bērnu bērni, ir tavi sīklopi, ir tavi liellopi, ir viss, kas tev pieder.

¹¹Un es tevi apgādāšu tur ar uzturu, jo vēl būs pieci bada gadi, ka tu nekļūsti nabags, nedz tu, nedz tavs nams, nedz kas tev ir.

¹²Jūsu acis redz, un mana brāļa Benjamiņa acis redz, ka tā ir mana mute, kas uz jums runā.

¹³Un stāstiet manam tēvam par visu manu godību Ēģiptes zemē un par visu, ko jūs esat redzējuši; steidzieties, noejiet pie mana tēva!“

¹⁴Un viņš krita Benjamiņam, savam brālim, ap kaklu un raudāja; un Benjamiņš raudāja pie viņa krūts.

¹⁵Un viņš skūpstīja visus savus brāļus un to darīdams raudāja. Pēc tam viņa brāļi runāja ar to.

¹⁶Un šī ziņa kļuva zināma faraona namā, proti, ka atnākuši Jāzepa brāļi. Un tas patika faraonam un viņa kalpiem.

¹⁷Un faraons sacīja Jāzepam: „Saki tā saviem brāļiem: Dariet to, apseglojiet savus lopus un dodieties ceļā un ejiet uz Kānaāna zemi.

¹⁸Paņemiet savu tēvu un savu iedzīvi un nāciet pie manis: un es jums gribu dot Ēģiptes zemes labumu, un jūs ēdīsit zemes treknumu.

¹⁹Un tu pavēli: Tā jums būs darīt: Ņemiet sev līdz no Ēģiptes zemes ratus saviem bērniem un sievām un atvediet savu tēvu un nāciet paši.

²⁰Lai jūsu acīm nav žēl jūsu iedzīves, jo visas Ēģiptes labumi būs jūsu.“

²¹Un Israēla bērni darīja tā, un Jāzeps deva tiem, kā faraons to bija teicis, ratus un deva tiem ceļa maizi līdz ceļā.

²²Un ikvienam viņš deva savu goda drēbju kārtu, bet Benjamiņam viņš deva trīs simt seķeļu sudraba naudas un piecas kārtas drēbju.

²³Un savam tēvam viņš vēl sūtīja desmit ēzeļus, kas nesa dāvanas no Ēģiptes dārgumiem, desmit ēzeļu mātes, apkrautas ar labību, pārtiku un ceļa maizi tēvam.

²⁴Tad viņš atlaida savus brāļus, un tie aizgāja, bet viņš tiem piekodināja: „Ceļā būdami, esiet bez bailēm.“

²⁵Tā viņi aizgāja no Ēģiptes un nonāca Kānaāna zemē pie sava tēva Jēkaba.

²⁶Un tie pavēstīja viņam: „Jāzeps vēl ir dzīvs, un tas valda pār visu Ēģiptes zemi!“ Bet viņa sirds neiesila, jo viņš tiem nespēja ticēt.

²⁷Bet kad tie atstāstīja viņam visus Jāzepa vārdus, kufus tas bija runājis uz viņiem, un tas ieraudzīja ratus, ko Jāzeps bija atsūtījis, lai aizvestu viņu, tad viņu tēva, Jēkaba, gars atdzīvojās.

²⁸Un Israēls sacīja: „Pietiek! Mans dēls Jāzeps vēl ir dzīvs. Es celšos, lai viņu redzētu, pirms mirstu.“