Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA PIRMĀ MOZUS 48 Bible Online

PIRMĀ MOZUS 48 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

PIRMĀ MOZUS 48

¹Un pēc šiem notikumiem Jāzepam tika teikts: „Tavs tēvs ir sasirdzis.“ Tad viņš paņēma savus divi dēlus—Manasi un Ēfraimu sev līdz

²Un sacīja Jēkabam: „Redzi, tavs dēls Jāzeps nāk pie tevis!“ Tad Israēls atguva spēkus un apsēdās savā gultā.

³Un Jēkabs sacīja Jāzepam: „Tas Visuvarenais Dievs parādījās man Lūzā, Kānaāna zemē un svētīja mani

⁴Un man sacīja: Redzi, Es būšu tas, kas tev liek augļoties un vairoties un kas tevi darīs par tautu saimi, un Es došu šo zemi par mūžīgu īpašumu taviem pēcnācējiem pēc tevis.

⁵Tad nu tavi divi dēli, kas tev ir dzimuši Ēģiptes zemē, pirms es atnācu uz Ēģipti, Ēfraims un Manase, būs manējie, līdzīgi Rūbenam un Simeonam.

⁶Bet tavi bērni, kas tev dzimuši pēc viņiem, piederēs tev, tiem jānes savu brāļu vārdi savās īpašuma tiesībās.

⁷Bet man, nākot no Mezopotamijas, nomira Rāhele Kānaāna zemē, kad vēl bija ceļa gabaliņš līdz Efratai, un es viņu apraku tur ceļā uz Efratu, tas ir uz Betlehemi.“

⁸Kad Israēls ieraudzīja Jāzepa dēlus, tas sacīja: „Kas tie tādi?“

⁹Un Jāzeps sacīja savam tēvam: „Tie ir mani dēli, kupus Dievs man ir devis.“ Un viņš sacīja: „Pieved tos man tuvāk, ka es tos svētīju.“

¹⁰Israēla acis bija vecuma dēļ tumšas, un viņš nevarēja redzēt; un viņš tos tam pieveda klāt, un tas tos apkampa un skūpstīja.

¹¹Un Israēls sacīja Jāzepam: „Es nedomāju, ka vēl redzēšu tavu vaigu, un, lūk, tagad Dievs man licis redzēt arī tavus pēcnācējus.“

¹²Un Jāzeps tos paņēma no viņa klēpja un noliecās viņa priekšā līdz zemei.

¹³Un Jāzeps tos abus ņēma—Ēfraimu pie savas labas rokas, Israēlam pa kreisi, un Manasi kreisajā pusē, Israēlam pa labi, un tos pieveda viņam klāt.

¹⁴Un Israēls izstiepa savu labo roku un uzlika to uz Ēfraima galvas, kaut gan tas bija tas jaunākais, un kreiso roku uz Manases galvas; viņš krusteniski lika savas rokas, jo Manase bija vecākais.

¹⁵Un viņš svētīja Jāzepu un sacīja: „Tas Dievs, kura priekšā staigāja Ābrahāms un īzāks, mani tēvi, kas man ir bijis mans gans no sākuma līdz šai dienai,

¹⁶Tas eņģelis, kas mani atpestījis no visa ļauna, tas lai svēti šos bērnus, ka viņu starpā dzivo tālāk mans, mana tēva Ābrahāma un īzāka vārds, ka tie aug un vairojas zemes virsū.“

¹⁷Un Jāzeps ievēroja, ka viņa tēvs savu labo roku lika uz Efraima galvas. Tas viņa acīm bija nepatīkami un viņš satvēra sava tēva roku, lai to novirzītu no Ēfraima galvas uz Manases galvu.

¹⁸Un Jāzeps sacīja savam tēvam: „Ne tā, mans tēvs; šis ir vecākais, liec savu labo roku uz viņa galvu.“

¹⁹Bet viņa tēvs liedzās un sacīja: „Es zinu, mans dēls; es zinu ir to; arī tas taps par tautu, ari tas pieaugs, bet viņa jaunākais brālis būs lielāks par to, un viņa pēcnācēji būs tie, kas piepildīs zemi.“

²⁰Un viņš to svētīja tanī dienā, sacīdams: „Tavā vārdā Israēla dēli svētīsies. Tie teiks: Lai Dievs tev dara tā, kā Viņš Ēfraimam un Manasem ir darījis,“ un viņš cēla Efraimu pāri par Manasi.

²¹Un Israēls sacīja Jāzepam: „Redzi, es mirstu, bet Dievs būs ar jums un vedīs jūs atpakaļ jūsu zemē.

²²Un es tev dodu vienu kalna muguru, kas nav tavu brāļu daļa, kuru es esmu ieguvis no amoriešiem ar savu zobenu un ar savu loku.“