Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA PIRMĀ MOZUS 50 Bible Online

PIRMĀ MOZUS 50 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

PIRMĀ MOZUS 50

¹Tad Jāzeps krita pie sava tēva vaiga, raudāja un skūpstīja viņu.

²Un Jāzeps pavēlēja dziedniekiem, saviem kalpiem, viņa tēvu iebalzamēt. Un ārsti iebalzamēja Israēlu.

³Tā pagāja četrdesmit dienas, jo tik daudz vajaga balzamēšanai. Pēc tam ēģiptieši to apraudāja septiņdesmit dienas.

⁴Un kad viņa apraudāšanas laiks bija beidzies, tad Jāzeps sacīja faraona nama iedzīvotājiem: „Ja jūs esat man labvēlīgi, tad sakiet manā vietā faraonam:

⁵Mans tēvs lika man ar zvērestu apstiprināt, sacīdams: Es mirstu, bet tu aproc mani manā paša kapā, kujru es sev esmu racis Kānaāna zemē, tur tev mani jāaprok.

⁶Es tagad gribu doties turp un gribu aprakt savu tēvu un tad griezties atpakaļ.“

⁷Un Jāzeps aizgāja, lai apraktu savu tēvu, un ar viņu kopā gāja visi faraona kalpi, viņa nama vecākie un visi Ēģiptes zemes vecākie

⁸Un visa Jāzepa nama saime, kā arī viņa brāļi un viņa tēva nama saime, tikai savus mazos bērnus, savus sīklopus un liellopus, tos tie atstāja Gošenes zemē.

⁹Līdz ar viņu devās ceļā arī rati un jātnieki, visi kopā ļoti liels pulks.

¹⁰Un viņš aizgāja līdz Goren-haatadai, kas atrodas aiz Jardānas pārejas. Tur viņi noturēja lielu un ļoti svinīgu sēru sanāksmi. Viņš savam tēvam veltīja septiņas dienas ilgas sēras.

¹¹Kad nu Kānaāna zemes iedzīvotāji vēroja mirušā apraudāšanu pie Goren-haatadas, tad tie teica: „Ēģiptiešiem ir jo lielas sēras,“ tādēļ to vietu pie Jardānas pārejas sauc: Ebel-Mizrajim.[22]

¹²Tā viņa dēli darīja, kā viņš tiem bija pavēlējis:

¹³Viņi to aizveda uz Kānaāna zemi un apraka Makpelas tīrumā, alā, kupi Ābrahāms kopā ar tīrumu bija pircis sev par dzimts kapiem no hetieša Efrona iepretim Mamrei.

¹⁴Un Jāzeps pēc tēva apglabāšanas atgriezās Ēģiptes zemē līdz ar saviem brāļiem un visiem tiem, kas bija gājuši ar viņu, lai apraktu vina tēvu.

¹⁵Kad Jāzepa brāļi redzēja, ka vinu tēvs ir miris, tad tie sprieda: „Kad tik Jāzeps mūs neienīst un neatmaksā visu to ļaunu, ko mēs viņam esam darījuši.“

¹⁶Tādēļ tie pavēstīja Jāzepam: „Tā tavs tēvs to ir pavēlējis, pirms nāves sacīdams:

¹⁷Sakait tā Jāzepam: Piedod, lūdzams, savu brāļu pārkāpumus un viņu grēkus, 10 tie tev darījuši ļaunu! Bet tagad piedodi mūsu pārkāpumus tava tēva Dieva kalpiem!“ Un Jāzeps raudāja, kad tie tā uz viņu runāja.

¹⁸Tad viņa brāļi paši nāca un krita viņa priekšā zemē un sacīja: „Redzi, mēs tev gribam būt kalpi.“

¹⁹Un Jāzeps sacīja viņiem: „Nebīstaities; vai tad es esmu Dieva vietā?

²⁰Jūs gan bijāt iecerējuši man ļaunu darīt, bet Dievs to ir par labu vērsis, lai panāktu, kas šodien redzams: daudz ļaudis saglabāt dzīvus.

²¹Bet tagad: nebīstaities, es gādāšu par jums un jūsu bērniem. Tā viņš tos mierināja un runāja uz to sirdīm.

²²Tā Jāzeps ar sava tēva saimi apmetās uz dzīvi Ēģiptē. Un Jāzepam bija simts desmit gadi.

²³Jāzeps pieredzēja no Ēfraima bērnu bērnus trešajā augumā, un ari Manases dēla Machīra bērni piedzima uz Jāzepa ceļiem.

²⁴Un Jāzeps sacīja saviem brāļiem: „Es miršu, bet Dievs raudzīdamies raudzīsies uz jums un izvedis jūs no šīs zemes uz to zemi, kupu Viņš ar zvērestu ir apsolījis Ābrahāmam, īzākam un Jēkabam.“

²⁵Un Jāzeps nozvērināja Israēla bērnus, teikdams: „Dievs patiešām raudzīsies uz jums, ka jūs aizvedat manus kaulus no šejienes.“

²⁶Un Jāzeps nomira simts desmit gadus vecs, un to iebalzamēja un ielika Ēģiptē šķirstā.