Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA PIRMĀ MOZUS 8 Bible Online

PIRMĀ MOZUS 8 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

PIRMĀ MOZUS 8

¹Tad Dievs atcerējās Nou, kā arī visus zvērus un visus kustoņus, kas bija ar viņu šķirstā. Un Dievs lika vējam pūst pār zemi, tad ūdeņi kritās.

²Dzelmju avoti un debesu logi aizvērās, un lietus mitējās līt no debesīm.

³Un ūdeņi sāka kristies pēc simts piecdesmit dienām, šurpu turpu noskriedami.

⁴Un šķirsts septītā mēneša septiņpadsmitajā dienā nolaidās uz Ararata kalniem.

⁵Bet ūdeņi, šurp un turp bēgot, notecēja līdz desmitajam mēnesim. Bet desmitā mēneša pirmajā dienā nāca redzamas kalnu virsotnes.

⁶Un pēc četrdesmit dienām Noa atvēra šķirsta logu, ko bija taisījis,

⁷Un izlaida kraukli. Tas laidās, šurp un turp lidinādamies, kamēr ūdeņi nokritās zemes virsū.

⁸Tad viņš izlaida balodi no to vidus, kas bija ar viņu šķirstā, lai vērotu, vai ūdeņi nav noskrējuši zemes virsū.

⁹Bet balodis neatrada vietu, kur apmesties, un atgriezās šķirstā pie viņa, jo ūdeņi vēl bija pār visu zemi. Viņš izstiepa savu roku, satvēra to un ienesa pie sevis šķirstā.

¹⁰Un viņš gaidīja vēl septiņas dienas un pēc tam atkal izlaida balodi no šķirsta.

¹¹Tad balodis atgriezās tā ap vakara laiku, un, lūk, noplūkta olīvas lapa bija viņa knābī, un Noa tūdaļ noprata, ka ūdeņi zemes virsū bija noskrējuši.

¹²Tad viņš gaidīja vēl nākošās septiņas dienas un izlaida balodi, bet tas vairs neatgriezās pie viņa.

¹³Un notika seši simti pirmajā gadā pirmā mēneša pirmajā dienā, ka ūdeņi bija izsīkuši zemes virsū; tad Noa noņēma šķirsta jumtu un redzēja, ka zemes virsa bija apžuvusi.

¹⁴Otra mēneša divdesmit septītajā dienā zeme bija nožuvusi.

¹⁵Un Dievs teica uz Nou:

¹⁶„Izej no šķirstā, tu un tava sieva, tavi dēli un tavas vedeklas līdz ar tevi.

¹⁷Un visi dzīvnieki, kādi vien ir ar tevi, visi radījumi: putni, zvēri, rāpuļi, kas rāpo pa zemi, lai iznāk tev līdzi ārā, un lai kustas zemes virsū, un augļojas, un vairojas zemes virsū.“

¹⁸Tad Noa izgāja, un viņa dēli, viņa sieva un viņa vedeklas kopā ar viņu.

¹⁹Un visi dzīvnieki, visi rāpuļi un visi putni, viss, kas vien kustas virs zemes, pēc viņu kārtām iznāca no šķirsta ārā.

²⁰Un Noa uzcēla tam Kungam altāri un paņēma no ikviena šķīsta dzīvnieka un no ikviena šķīsta putna un upurēja dedzināmo upuri uz altāra.

²¹Kad tas Kungs oda patīkamo smaržu, Viņš sacīja uz sevi: „Es turpmāk vairs nenolādēšu zemi cilvēka dēļ, jo cilvēka sirdsprāts ir ļauns no mazām dienām, un Es arī turpmāk vairs neiznīcināšu visu dzīvo radību, kā Es to esmu darījis.

²²Kamēr būs dienas virs zemes, nemitēsies sēšana un pļaušana, aukstums un karstums, vasara un ziema, diena un nakts.“