Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA OTRA SAMUELA 20 Bible Online

OTRA SAMUELA 20 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

OTRA SAMUELA 20

¹Tur bija gadījies arī kāds nekrietns vīrs vārdā Šeba, Bichrija dēls, benjamīnietis; tas pūta taurē, vēstīdams: „Mums nav nekādas daļas gar Dāvidu nedz ari kāda daļa gar Isaja dēla mantojumu! Ikviens no Israēla lai paliek savās teltīs!“

²Tad visi Israēla vīri novērsās nost no Dāvida un sekoja Šebam, Bichrija dēlam, bet ikviens Jūdas vīrs vēl ciešāk turējās pie sava ķēniņa no Jardānas līdz Jeruzālemei.

³Kad nu Dāvids bija atgriezies savā pilī Jeruzālemē, tad ķēniņš ņēma tās desmit sievas, kas bija blakus sievas, kuras viņš bija atstājis, lai tās sargātu pili, un viņš tās novietoja kādā atsevišķā ēkā un tās apgādāja ar pārtiku, bet viņš vairs pie tām negāja. Tās kļuva cietum-nieces līdz savai miršanas dienai un visu savu atlikušo mūžu nodzīvoja atraitnēs.

⁴Un ķēniņš pavēlēja Amasam: „Sasauc man Jūdas vīrus pēc trim dienām, un esi ari tu pats te!“

⁵Tad Amasa gāja, lai sasauktu kopā Jūdu, bet kad viņš nokavējās pāri noteiktajam laikam, ko ķēniņš bija viņam nolicis,

⁶Tad Dāvids sacīja Abišajam: „Nu mums Seba, Bichrija dēls, nodarīs vairāk ļauna nekā Absaloms. Ņem sava kunga kalpus un dzenies viņam pakaļ, lai viņš netiek iekšā stipri nocietinātās pilsētās un neizzūd no mūsu acīm!“

⁷Tad Abišaja vadībā no Jeruzālemes izgāja Joābs ar saviem karavīriem, kā arī miesas sargi, krētieši un plētieši, un visi kara vadoņi, lai vajātu Šebu, Bichrija dēlu.

⁸Kad tie nu bija pie Lielā akmens, kas atrodas Gibeonā, tad Amasa nāca tiem pretim, bet Joābs bija tērpies savā karavīra tērpā, un tam pāri bija apjozta josta ar zobenu pie viņa gurniem piestiprinātā makstī, un tas izslīdēja no maksts un krita zemē.

⁹Tad Joābs sacīja Amasam: „Kā tev labi klājas, mīļais brāli?“ Tai brīdi Joābs satvēra ar labo roku it stipri Amasu pie bārdas, lai viņu noskūpstītu.

¹⁰Bet Amasa neievēroja zobenu, kas bija Joāba kreisajā rokā; to Joābs iedūra tā viņa vēderā, ka viņa iekšas izgāzās zemē, un viņš mira, tā ka viņam vairs nevajadzēja otru reizi durt. Kamēr Joābs un viņa brālis Abišajs vajāja Šebu, Bichrija dēlu,

¹¹Kāds jauneklis no Joāba karavīriem bija atstāts pie Amasas, lai sauktu: „Kas turas kopā ar Joābu un kas pieķēries Dāvidam, tas lai seko Joābam!“

¹²Bet Amasa vēl vārtījās asinīs ceļa vidū. Kad nu šis vīrs redzēja, ka visi ļaudis tur apstājās, tad viņš Amasu no ceļa novēla uz tīrumu un pārsedza tam pāri mēteli, tāpēc ka viņš bija novērojis, ka ikviens, kas tam gāja garām, pie viņa apstājās.

¹³Un tikko kā tie bija viņu no ceļa novēluši nost, tad arī ikviens, pagājis garām, sekoja Joābam, lai vajātu Sebu, Bichrija dēlu.

¹⁴Bet šis pārstaigāja visu Israēla cilšu novadus līdz Abelai un Bet-Maachai un visu Berima tiesu, un ļaudis pulcējās un sekoja viņam.

¹⁵Tad tā karavīru saime, kura bija ar Joibu, nāca un viņu ielenca Abela-Bet-ha-Maachā; un viņi uzmeta pret pilsētu valni, un tas pacēlās līdz pirmā mūra augstumam, un visi ļaudis, kas bija pie Joāba, lūkoja mūri graut un sagāzt.

¹⁶Tad kāda gudra sieva uzkāpa uz pilsētas mūra un sauca no pilsētas: „Klausiet, klausiet! Lūdzu, sakiet Joābam: Pienāc tuvu klāt še, šinī vietā, tad es gribu ar tevi runāt!“

¹⁷Kad nu viņš bija pienācis tuvu pie tās klāt, tad sieva jautāja: „Vai tu esi Joābs?“ Un viņš atbildēja: „Jā, es tas esmu!“ Un viņa tam sacīja: „Uzklausi savas kalpones vārdus!“ Un viņš atbildēja: „Es klausos!“

¹⁸Tad viņa sacīja tālāk: „Senāk mēdza tā runāt tautas mutē: Kas vaicā, lai vaicā Ābelā! —Un tā tie viegli tika galā.

¹⁹Šīs pilsētas ļaudis ir vieni no miermīlīgākiem un uzticamākiem Israēlā, bet tu pats esi tas, kas mēģini nopostīt pilsētu, un pie tam tādu, kas ir Israēla māte. Kāpēc tu gribi iznīcināt tā Kunga īpašumu?“

²⁰Tad Joābs atbildēja: „Es ir nedomāju to nedz izpostīt nedz iznīcināt!

²¹Tas nav tiesa! Bet viens vīrs gan no Ēfraima kalniem, vārdā Šeba, Bichrija dēls, tas bija savu roku pacēlis pret ķēniņu, pret Dāvidu; izdodiet man tikai vienīgi viņu, tad es aiziešu projām no pilsētas!“ Tad sieva atbildēja Joābam: „Redzi, viņa galva pāri mūrim tiks pie tevis nomesta zemē!“

²²Un šī sieva gāja ar savu gudrību pie visiem iedzīvotājiem un pierunāja tos, un tie nogrieza Šebam, Bichrija dēlam, galvu un to izmeta ārā Joābam. Tad Joābs lika pūst taurē par zīmi, ka atkāpjas no pilsētas, un ļaudis izklīda ikviens pa savām dzīves vietām; bet Joābs atgriezās pie ķēniņa Jeruzālemē.

²³Un Joābs bija augstākais virspavēlnieks pār Israēla karaspēku, un Benaja, Jojada dēls, bija pavēlnieks pār miesas sardzi, pār krētiešiem un pār plētiešiem.

²⁴Un Adorāms bija pārraugs pār klaušu pildītājiem, bet Jošafats, Ahiluda dēls, bija valsts padomnieks.

²⁵Un Ševa bija rakstvedis, bet Cadoks un Abjatārs bija priesteri.

²⁶Un arī īra, Jaīra dēls, tāpat bija Dāvida priesteris.