Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA OTRA SAMUELA 22 Bible Online

OTRA SAMUELA 22 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

OTRA SAMUELA 22

¹Un Dāvids griezās ar šīs dziesmas vārdiem pie tā Kunga tanī dienā, kad tas Kungs viņu bija izglābis no visu viņa ienaidnieku rokas un no Saula rokas. Tā viņš toreiz lūdza:

²„Tas Kungs ir mans akmens kalns, mana pils un mans glābējs.

³Mans Dievs ir mana klints, tajā es glābšos, mans lielais vairogs un manas pestīšanas rags, mans augstais sargs, mans patvērums, mans pestītājs, kas Tu mani atpestī no varmācībām.

⁴Es piesaukšu to Kungu, Viņš ir slavināms, tā es tikšu izglābts no saviem ienaidniekiem.

⁵Jo nāves bangas bija mani apņēmušas, Beliāla upes mani biedēja,

⁶Elles saites mani apvija, nāves cilpas mani žņaudza.

⁷Savās bailēs es kliedzu pēc tā Kunga un piesaucu savu Dievu pēc palīdzības; tad Viņš sadzirdēja manu balsi savā pilī, un mans izbaiļu sauciens nonāca Viņa ausīs.

⁸Zeme līgojās un trīcēja, debesu pamati tika sakustināti un grīļojās, kad Viņš bija dusmās iededzies;

⁹Dūmi izplūda no Viņa nāsīm un rijēja uguns no Viņa mutes, liesmaiņi zibeņi dzirkstīja no Viņa.

¹⁰Viņš nolaida debesis, un pats nokāpa zemē, un tumši padebeši bija zem Viņa kājām;

¹¹Un Viņš brauca uz ķeruba un lidoja un traucās lejup ar vētras spārniem;

¹²Un tumsu Viņš lika sev visapkārt par apsegu, tumši, biezi sablīvēti lietus mākoņi bija virs Viņa;

¹³No spožuma, kas iet Viņam pa priekšu, šķēlās liesmaini zibeņi.

¹⁴Tas Kungs lika pērkoniem rībēt no debesīm, un Visaugstākais lika nodārdēt savai balsij.

¹⁵Un Viņš izmeta savas bultas un izklīdināja savus ienaidniekus, Viņš meta zibeņus un tos izbiedēja.

¹⁶Jūras pirmgultne kļuva redzama, pasaules pamati tika atsegti tā Kunga bardzības dēļ ar Viņa nāšu dvašu.

¹⁷No debesu augstumiem Viņš izstiepa roku, un Viņš mani satvēra un izvilka no lieliem ūdeņiem,

¹⁸Viņš mani izrāva no spēcīgiem ienaidniekiem un no maniem nīdētājiem, kaut tie bija varenāki nekā es.

¹⁹Tie nebaltā dienā bija sacēlušies pret mani, bet tas Kungs bija mans atbalsts;

²⁰Viņš mani izveda klajumā, izrāva no briesmām, jo Viņam bija labs prāts pret mani.

²¹Tā tas Kungs dara man labu pēc manas taisnības, Viņš man atdara pēc manu roku šķīstības,

²²Jo es esmu pasargājis tā Kunga ceļus svētus, un neesmu atkritis neuzti-cībā no sava Dieva.

²³Visi Viņa tiesas nolikumi ir manu acu priekšā, un no Viņa baušļiem es nekad neesmu atkāpies.

²⁴Es paliku bezvainīgs Viņa priekšā un izsargājos no pārkāpuma.

²⁵Un tas Kungs man atdarīja pēc manas taisnības, pēc manas šķīstības Viņa acīs.

²⁶Labajam Tu parādi sevi kā labu, un kopā ar taisnīgiem Tu rādies taisns.

²⁷Ar šķīstiem Tu parādies šķīsts, bet tiem, kas aplami dzīvo, arī Tu sagādā vilšanos.

²⁸Tu izglāb apspiestos ļaudis, bet tavas acis ir pret lepnajiem, lai tos pazemotu.

²⁹Tu, Tu, ak Kungs, esi mans spīdeklis, un Tu, mans Dievs, apgaismo manu tumsu.

³⁰Ar tavu palīdzību es pārvaru iebrukušos pulkus, ar sava Dieva atbalstu es varu lēkt pār mūriem.

³¹Tiešām, šī Dieva ceļš ir pilnīgs, tā Kunga vārdi ir pārbaudīti un patiesi, Viņš ir par vairogu visiem, kas meklē patvērumu pie Viņa.

³²Un kurš tad tiešām ir Dievs, ja ne tas Kungs, un kas ir klints, ja ne mūsu pašu Dievs?

³³Šis ir tas Dievs, kas mani apjož ar spēku, un Viņš dara līdzenus manus ceļus.

³⁴Viņš man ir devis kājas kā briedim, un Viņš mani nostatījis drošībā uz saviem augstumiem;

³⁵Viņš mācīja manas rokas karot, lai tās spētu savilkt vara stopu.

³⁶Tu man piešķīri savu sargātāju vairogu, un Tava žēlastība darīja mani lielu.

³⁷Maniem soļiem Tu esi devis platu ceļu zem manis, un mani krimšļi nav ļodzījušies.

³⁸Es vajāju savus ienaidniekus, tos iznīcinādams, un es negriezos atpakaļ, iekāms viņus nebiju pilnīgi izdeldējis.

³⁹Es viņus pilnīgi iznīcināju un sadragāju, ka viņi vairs necēlās, bet sabruka zem manām kājām.

⁴⁰Tu mani apjozi ar spēku karam, Tu nospiedi ceļos tos, kas bija pret mani sacēlušies.

⁴¹Tu liki maniem ienaidniekiem bēgt, un savus nīdējus es iznīcināju.

⁴²Viņi raudzījās visapkārt pēc palīdzības, bet nebija glābēja, viņi raidīja savus saucienu pie tā Kunga, bet Viņš tos neuzklausīja;

⁴³Tad es viņus sadrumstaloju kā zemes putekļus, es viņus saberzu pīšļos kā ielas netīrumus, un tos es izkaisīju.

⁴⁴Tu mani izglābi no manas tautas ķildām, Tu mani iecēli par pavēlnieku pagānu tautām; tautas, ko es nepazinu, man kalpo.

⁴⁵Sveštautiešu dēli man parāda goddevību; ar dzirdīgām ausīm tie uztvejr manus vārdus un paklausa man.

⁴⁶Sveštautiešu dēli ir zaudējuši drosmi, un drebēdami tie iziet no savām nocietinātām pilīm.

⁴⁷Tas Kungs ir dzīvs, —slavēts lai ir mans patvērums! Un augsti teikts lai ir mans Dievs, manas glābšanas klints,

⁴⁸Tas Dievs, kas man ir devis spēju atriebt, kas ir nolicis tautas man pie kājām,

⁴⁹Kas mani darījis brīvu no manu ienaidnieku varas un kas mani paaugstināja pār tiem, kuri sacēlās pret mani. Tu esi mani izglābis no varmācīgiem ļaudīm!

⁵⁰Tāpēc es Tevi, Kungs, pateicīgs slavēšu tautu vidū, un Tavam vārdam es došu godu, dziedādams slavas dziesmas,

⁵¹Tev, kas Tu esi lielu uzvaru piešķīris savam ķēniņam, un kas Tu esi žēlastību parādījis savam svaidītajam, Dāvidam, un viņa pēcnācējiem mūžīgi!“