Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA OTRA SAMUELA 5 Bible Online

OTRA SAMUELA 5 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

OTRA SAMUELA 5

¹Tad visas Israēla ciltis nāca pie Dāvida uz Hebronu un sacīja, teikdamas: „Redzi, mēs visi esam no taviem kauliem un no tavām miesām.

²Arī jau senāk, kad Sauls bija pār mums ķēniņš, tu tomēr biji tas, kurš izvedi un atkal pārvedi atpakaļ Israēla karavīrus; pie tam tas Kungs pats tev toreiz apsolīja, sacīdams: Tev būs manu tautu, Israēlu, ganīt, un tev būs būt par vadoni Israēlam!“

³Un kad nu tā visi Israēla vecaji bija nākuši pie ķēniņa uz Hebronu, un ķēniņš Dāvids ar tiem bija noslēdzis derību tā Kunga priekšā Hebronā, tad viņi svaidīja Dāvidu Israēlam par ķēniņu.

⁴Un Dāvids bija trīsdesmit gadus vecs, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja četrdesmit gadus.

⁵Hebronā pār Jūdu viņš valdīja septiņus gadus un sešus mēnešus un Jeruzalemē viņš valdīja trīsdesmit trīs gadus pār visu Israēlu un Jūdu.

⁶Un ķēniņš devās ar saviem vīriem uz Jeruzālemi pret jebusiešiem, kuri tanī zemē dzīvoja, bet šie piedraudēja Dāvidam, sacīdami: „Šeit tu neielauzīsies, bet gan tevi aizturēs aklie un tizlie,“ domādami: „Dāvids šeit nekad neiekļūs.“

⁷Bet Dāvids iekaroja Ciānas cietoksni, un šī tagad ir Dāvida pilsēta.

⁸Un tanī dienā Dāvids sacīja: „Kas kauj jebusiešus, tas ir tāds, kas virzās pa apakšzemes eju, un viņi ir tie tizlie un aklie, kurus ienīst Dāvida dvēsele…“ Tāpēc mēdz sacīt: „Tizlu un aklu nelaid mājā iekšā.“

⁹Un Dāvids apmetās dzīvot cietoksnī un to nosauca par Dāvida pilsētu; un Dāvids to uzcēla, sākot no Millas nocietinājuma uz iekšpusi, un no tā visapkārt uz visām pusēm.

¹⁰Un Dāvids, jo ilgāk dzīvoja, jo varenāks kļuva, un tas Kungs, Dievs Cebaots, bija ar viņu.

¹¹Tad Hīrāms, Tiras ķēniņš, sūtīja vēstnešus pie Dāvida ar ciedru kokiem, ari būvamatniekus un akmeņkaļus mū-riem, un tie uzcēla Dāvidam pili.

¹²Un Dāvids manīja, ka tas Kungs viņu bija apstiprinājis Israēlam par ķēniņu un ka Viņš bija pavairojis viņa ķēniņa valsts varu savas tautas, Israēla, dēļ.

¹³Un Dāvids apņēma Jeruzālemē vēl vairāk blakus sievu, pēc tam kad viņš bija pārnācis no Hebronas, un Dāvidam piedzima vēl vairāk dēlu un meitu.

¹⁴Un šie ir to dēlu vārdi, kas viņam dzimuši Jeruzālemē: Šamua, Šobabs, Nātāns un Salamans,

¹⁵Ibhars, Ēlišua, Nefegs, Jafija,

¹⁶Elišāma, Elijada un Elifelets.

¹⁷Bet kad filistieši dzirdēja, ka Dāvids bija svaidīts par Israēla ķēniņu, tad visi filistieši cēlās un devās kalnup, lai dabūtu Dāvidu savā varā; savukārt Dāvids, to dzirdējis, devās lejup uz savu cietoksni.

¹⁸Kad nu filistieši bija atnākuši un plaši izvērsušies Refaima ielejā,

¹⁹Tad Dāvids jautāja tam Kungam, sacīdams: „Vai man būs doties aug šup uzbrukumā pret filistiešiem? Vai Tu tos nodosi manā rokā?“ Un tas Kungs atbildēja Dāvidam: „Celies un dodies augšup uzbrukumā, jo Es patiešām filistiešus nodošu tavā rokā!“

²⁰Tad Dāvids nonāca līdz Baāl-Peracimai, sakāva tur viņus un izsaucās: „Tas Kungs ir izlauzies cauri maniem ienaidniekiem pirms manis, gluži kā ūdens izlaužas cauri aizsprostam!“ Tādēļ šo vietu nosauca vārdā—Baāl-Peracima.[2]

²¹Un tie tur pameta savus elku dievus, bet Dāvids un viņa vīri tos paņēma kā laupījumu.

²²Un filistieši vēl reiz cēlās un devās atkārtotā uzbrukumā, plaši izvērsdamies Refaima ielejā.

²³Un Dāvids jautāja to Kungu, un tas Kungs atbildēja: „Necelies un neej viņiem tieši pretī, bet apej viņiem apkārt, tiem uzbrukdams no mugurpuses! Un tad stājies viņiem pretī pie balzama koku pudura!

²⁴Un kad tu saklausīsi soļu troksni šo balzama koku galotnēs, tad pats pasteidzies, jo tad tas Kungs ir izgājis tev pa priekšu, lai sakautu filistiešu kara pulku.“

²⁵Un Dāvids tā darīja, kā tas Kungs tam bija pavēlējis, un sarīkoja filistiešiem īstu asins pirti, sākot no Gebas līdz pat Gezera apkārtnei. išanās kungs.