Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA PIRMĀ ĶĒNIŅU 2 Bible Online

PIRMĀ ĶĒNIŅU 2 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

PIRMĀ ĶĒNIŅU 2

¹Kad Dāvidam pienāca miršanas bridis, tad viņš pavēlēja savam dēlam Salamanam, sacīdams:

²„Es eju tagad visas radības ceļu, esi stiprs un parādi sevi kā vīru.

³Ievēro visus tā Kunga, sava Dieva, nolikumus, lai tu staigātu pa Viņa ceļiem, glabātu stingri Viņa likumus un Viņa baušļus, Viņa tiesas un Viņa liecības, kā tās ir uzrakstītas Mozus bauslībā, lai tev tādēļ labi klātos itin visos tavos pasākumos un visur, kurp vien tu grieztos.

⁴Lai Dievs apstiprina savu apsolījumu, kādu Viņš, zīmējoties uz mani, ir izteicis, sacīdams: „Ja vien tavi dēli ieturēs paši savas gaitas tā, ka tie ar visu savu sirdsprātu un ar visu savu dvēseli centīsies staigāt pilnā patiesībā,“ un kad Viņš sacīja: „Tad tev neviens pats arī netiks atrauts no tiem, kas var mantot Israēla troni.“

⁵Un tāpat tu jau zini, ko man ir nodarījis Joābs, Cerujas dēls, proti, kā tas ir rīkojies ar diviem Israēla kapa pulku virspavēlniekiem: ar Abneru, Nera dēlu, un ar Amasu, Jetera dēlu, kupus viņš ir nogalinājis, tādā kārtā kapa asinis izliedams miera laikā un aptraipīdams ar izlietām asinīm savu jostu, kāda tam pašam ap gurniem jāvalkā, un savas kurpes, kas tam kājās.

⁶Tādēļ rīkojies tu pats savā gudrībā, bet viņš gan lai neaiziet mierā sava mūža vakarā mirušo valstībā.

⁷Bet ar gileādieša Barsilaja dēliem apejies žēlsirdīgi: tie lai atrodas starp tiem, kas pastāvīgi ēd pie tava galda, jo tie tāpat cieši turējās kopā ar mani tolaik, kad es bēgu no tava brāļa Absaloma.

⁸Un, lūk, pie tevis vēl ir arī benjamīnietis Šimejs, Geras dēls, no Bahurimas pilsētas, kas ar iznīcības lāstiem mani ir nolādējis tad, kad es biju ceļā uz Mahanajimu. Bet tad viņš bija arī atnācis man pretī pie Jardānas, un es ar zvērestu pie tā Kunga esmu apņēmies, solīdamies: Ar zobenu es tevi gan nenonāvēšu.

⁹Bet tu viņu neturi vis par tik nevainīgu, jo tu esi gudrs vīrs, bet tu pats zini, kā ar viņu rīkoties, lai tas savās vecuma dienās nonāk ar asinīm aptraipītiem sirmiem matiem mirušo valstībā.“

¹⁰Un Dāvids apgūlās pie saviem tēviem, un viņi to apraka Dāvida pilsētā.

¹¹Bet laiks, cik ilgi Dāvids bija ķēniņš pār Israēlu, bija četrdesmit gadi: Hebronā septiņi gadi un Jeruzālemē trīsdesmit un trīs gadi.

¹²Un Salamans mantoja sava tēva Dāvida troni, un viņa ķēniņa valsts vara nostiprinājās jo lielā mērā.

¹³Tad Adonja, Hagitas dēls, nāca pie Batsebas, Salamana mātes, un viņa tam jautāja: „Vai tu nāc miermīlīgos no-lūkos?“ Un viņš atbildēja: „Ar mieru gan.“

¹⁴Un viņš sacīja: „Man tev kas sakāms,“ un viņa teica: „Saki.“

¹⁵Un viņš sacīja: „Tu zini gan, ka man jau piederēja visa ķēniņa vara un uz mani sāka jau visi Israēlā celt savas acis, bet tad tā tika manam brālim, jo no tā Kunga tā viņam bija nolemta.

¹⁶Bet tagad es izlūdzos tikai vienu vienīgu lūgumu no tevis, neaizliedz to man.“ Un viņa tam sacīja: „Runā.“

¹⁷Un viņš sacīja: „Runā, lūdzu, ar ķēniņu Salamanu, jo tevi viņš droši vien nenoraidīs, lai viņš man dod sunamieti Abišagu par sievu.“

¹⁸Un Batseba sacīja: „Labi, es tevis labad parunāšu ar ķēniņu.“

¹⁹Batseba nogāja pie ķēniņa Salamana, lai ar viņu parunātu Adonjas labad. Un ķēniņš piecēlās, lai dotos tai pretī, un viņš nolieca savu seju viņas priekšā pie zemes un atsēdās atkal uz sava troņa, un viņš atsēdināja goda krēslā arī ķēniņa māti, un tā sēdēja viņa labajā pusē.

²⁰Un viņa sacīja: „Man ir pie tevis lūgums, un, lūdzams, nenoraidi man to.“ Tad ķēniņš sacīja viņai: „Lūdzi, mana māte, un es tev to nenoraidīšu.“

²¹Un tā sacīja: „Pavēli, lai sunamiete Abišaga top dota Adonjam par sievu.“

²²Bet ķēniņš Salamans atbildēja un teica savai mātei: „Kādēļ tu lūdz Adonjam tikai sunamieti Abišagu? Prasi tad jau pie viena viņam arī ķēniņa varu, jo viņš ir mans brālis, vecāks nekā es, un viņa pusē ir tiklab priesteris Abjatārs, kā ari Joābs, Cerujas dēls!“

²³Un ķēniņš Salamans nozvērējās pats tā Kunga priekšā, sacīdams: „Lai man tas Kungs dara šādi vai arī vēl citādi, vai arī pieliek vēl ko vairāk klāt, ja šis Adonjas lūgums nemaksātu viņam dzīvību.

²⁴Bet tagad: tik tiešām, ka tas Kungs ir dzīvs, kas pats mani ir apstiprinājis, kas mani ir sēdinājis uz mana tēva Dāvida troņa un kas man namu ir uzcēlis, kā Viņš pats ir apsolījis: Adonjam šodien ir jāmirst!“

²⁵Un ķēniņš Salamans deva pavēli Benajam, Jojadas dēlam, un tas nodūra Adonju, un viņš nomira.

²⁶Bet priesterim Abjatāram, ķēniņš pavēlēja: „Ej uz Anatotu, uz savu tīrumu, jo tu esi nāvei nolemts vīrs, bet šodien es vēl tevi nenonāvēšu, jo tu esi tā Kunga Dieva šķirsta nesējs mana tēva Dāvida priekšā un ari tādēļ ne, ka tu esi dalījies ar manu tēvu visās tais ciešanās, kādas viņam nācās pārdzīvot.

²⁷Tā Salamans izraidīja Abjatāru, ka tas nevarēja vairs būt priesteris tam Kungam, lai piepildītos Dieva vārds, kādu Viņš pār Ēja namu Šilo bija runājis.

²⁸Kad šī vēsts nonāca pie Joāba, kas gan bija atbalstījis Adonju, kaut arī Absalomam viņš nebija piebiedrojies, tad Joābs bēga tā Kunga teltī un tur jo stipri satvēra altāra ragus.

²⁹Kad ķēniņam Salamanam arī tas tika paziņots, ka Joābs iebēdzis tā Kunga teltī un stāvot tur blakus altārim, tad Salamans deva rīkojumu Benajam, Jojadas dēlam, sacīdams: „Ej un nodur viņu.“

³⁰Un Benaja ienāca tā Kunga teltī un teica Joābam: „Tā saka ķēniņš: Ej ārā.“ Bet viņš sacīja: „Nē, es šeit pat gribu mirt.“ Un Benaja nonesa ķēniņam atbildi atpakaļ, sacīdams: „Tā runāja Joābs, un tā es viņam atbildēju.“

³¹Un ķēniņš sacīja viņam: „Dari tā, kā viņš pats tev teica“ nogalini viņu un aproc viņu, lai es un mans tēva nams tiktu atbrīvoti no veltīgi izlietām asinīm, kuras Joābs ir izlējis.

³²Un tas Kungs lai uzliek viņa asins darbus uz viņa paša galvas, jo viņš uzbrucis un ar zobenu nokāvis divus labus un taisnīgus vīrus no mūsu pašu vidus, kaut gan mans tēvs Dāvids to nemaz nezināja, proti: Abneru, Nera dēlu, kas bija Israēla kara pulku virs-pavēlnieks, un Amasu, Jetera dēlu, Jūdas kara pulku virspavēlnieku.

³³Tagad viņu izlietās asinis lai nāk atpakaļ uz Joāba galvu un uz tā pēcnācēju galvām uz mūžīgiem laikiem, bet Dāvidam, viņa pēcnācējiem, viņa namam un viņa tronim lai no tā Kunga tiek mūžīga labklājība.“

³⁴Un Benaja, Jojadas dēls, gāja un uzbruka ar zobenu viņam un to nonāvēja. Un viņš to apraka viņa namā tuksnesī.

³⁵Un ķēniņš iecēla Benaju, Jojadas dēlu, viņa vietā par karaspēka augstāko vadoni, bet priesteri Cadoku ķēniņš iecēla Abjatāra vietā.

³⁶Un ķēniņš nosūtīja vēsti un ataicināja Šimeju un sacīja viņam: „Uzcel sev pats namu Jeruzālemē un apmeties tur, bet neizej no turienes ne šur, ne tur

³⁷Un zini, ka tanī; dienā, kad tu iziesi un dosies pāri Kidronas upei, tu mirdams mirsi, un tavas asinis nāks pār tavu paša galvu.“

³⁸Tad Šimejs sacīja ķēniņam: „Ko tu esi runājis, tas ir labi, mans kungs un ķēniņ: kā tu sacīji, tā arī tavs kalps to darīs.“ Un Šimejs nodzīvoja Jeruzālemē labu laiku.

³⁹Un notika, ka divi Šimeja kalpi pēc trim gadiem aizbēga pie Gātas ķēniņa Achija, Maāchas dēla, un Šimejam tika paziņots: „Redzi, tavi kalpi ir Gātā.“

⁴⁰Un Šimejs cēlās, pavēlēja apsedlot savu ēzeli un devās uz Gātu pie Achija, lai uzmeklētu savus kalpus. Un Šimejs turp nonāca un atveda savus kalpus no Gātas.

⁴¹Un Salamanam tika paziņots, ka Šimejs esot bijis prom no Jeruzālemes un atkal atgriezies.

⁴²Tad ķēniņš lika atnākt Šimejam un sacīja viņam: „Vai es tev ar zvērestu pie tā Kunga nesolījos un neliecināju tev, ka tanī pat dienā, kad tu, māju atstājis, noiesi vienā vai otrā vietā, ka tad tev pašam ir jāzina, ka tu tad mirdams mirsi. Un tu piebildi: Ko tu saki, tas ir labi, es klausīšu.

⁴³Un kādēļ tu tagad neesi klausījis to, kas bija ar zvērestu tā Kunga priekšā apstiprināts? Tā taču bija arī pavēle, kādu es tev biju devis.“

⁴⁴Un ķēniņš sacīja Šimejam: „Tu pats pazīsti savu sirdi, tos ļaunos darbus, kādus tu manam tēvam Dāvidam biji nodarījis, un tas Kungs lai liek taviem ļaunajiem darbiem atgriezties uz tavu paša galvu.

⁴⁵Bet ķēniņš Salamans lai ir svētīts, un Dāvida tronim jābūt stipri pamatotam tā Kunga priekšā uz mūžīgiem laikiem.“

⁴⁶Un ķēniņš deva pavēli Benajam, Jojadas dēlam, un tas viņam ar zobenu uzbruka, un viņš nomira. Bet ķēniņa valsts vara bija nostiprināta ar Salamana roku.