Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA OTRA ĶĒNIŅU 2 Bible Online

OTRA ĶĒNIŅU 2 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

OTRA ĶĒNIŅU 2

¹Kad nu tas Kungs Eliju vētrā gribēja uzņemt debesīs, tad Elija ar Elīsu nāca no Gilgalas.

²Un Elija sacīja Elisam: „Lūdzu, paliec šeit, jo tas Kungs mani ir sūtījis uz Bēteli.“ Bet Elīsa atbildēja: „Tik tiešām, ka tas Kungs dzīvs un tava dvēsele arīdzan ir dzīva, es tevi neatstāšu!“ Kad nu tie abi nogāja uz Bēteli,

³Tad tie praviešu dēli, kūpi bija Bētelē, iznāca laukā pie Elīsas un viņam sacīja: „Vai tu arī zini, ka šodien tas Kungs paņems, pāri tavai galvai, tavu kungu un aizvedīs projām no tevis?“ Un viņš atbildēja: „Es zinu gan, esiet tikai klusu!“

⁴Tad Elija viņam sacīja: „Elīsa, lūdzams, paliec šeit, jo tas Kungs mani ir sūtījis uz Jēriku.“ Bet tas atbildēja: „Tik tiešām, ka tas Kungs ir dzīvs, un arī tava dvēsele ir dzīva, es tevi neatstāšu!“ Kad nu viņi abi gāja uz Jēriku,

⁵Tad tie praviešu dēli, kas bija Jērikā, piegāja pie Elīsas un viņam sacīja: „Vai tu arī zini, ka tas Kungs šodien paņems tavu kungu pāri tavai galvai un aizvedīs viņu projām no tevis?“ Un viņš atbildēja: „Arī es zinu, esiet tikai klusu!“

⁶Tad Elija viņam sacīja: „Lūdzams, paliec šeit, jo tas Kungs mani ir sūtījis uz Jardānu.“ Taču tas atbildēja: „Tik tiešām, ka tas Kungs dzīvs, un dzīva ir tava paša dvēsele, bet es gan tevi neatstāšu!“ Tā tie abi gāja tālāk.

⁷Un piecdesmit vīri no praviešu mācekļiem gāja un nostājās iztālēm viņiem pretī; un tie abi stāvēja pie Jardānas.

⁸Tad Elija ņēma savu mēteli, satina to un sita ar to ūdeni, un ūdens pašķīrās uz abām pusēm tā, ka viņi abi pa sausu zemi izgāja cauri.

⁹Kad nu viņi bija cauri izgājuši, tad Elija sacīja Elīsam: „Lūdz, ko man būs tev darīt, iekāms es tieku paņemts projām no tevis!“ Un Elīsa atbildēja: „Es lūdzu, lai tavs gars man tiktu dots divkārt!“

¹⁰Un Elija atbildēja: „Tu esi lūdzis grūti izpildāmu lietu; ja tu mani redzēsi, kad es no tevis tikšu aizrauts, tad lai tev tā notiek, bet ja ne, —tad tas nenotiks!“

¹¹Un kamēr viņi vēl, šurpu turpu staigādami, runāja, redzi, piepeši nāca ugunīgi rati un ugunīgi zirgi, kas tos abus vienu no otra atšķīra; tā Elija vētrā aizbrauca uz debesīm.

¹²Kad nu Elīsa to redzēja, tad viņš skaļi kliedza: „Mans tēvs, mans tēvsi—Israēla rati un viņa jātnieki!“ Kad joprojām viņš to vairs neredzēja, tad viņš sagrāba savas drēbes un tās saplēsa divos gabalos.

¹³Un viņš pacēla Elijas mēteli, kas tam bija nokritis, griezās atpakaļ un nostājās Jardānas malā.

¹⁴Un viņš ņēma Elijas mēteli, kas tam bija nokritis, un sita ūdeni un sacīja: „Kur ir tas Kungs, Elijas Dievs?“ Un viņš sita ūdeni, un tas pašķīrās uz abām pusēm, un Elīsa pārgāja pāri.

¹⁵Kad nu praviešu mācekļi, kas bija Jērikā, viņu iztālēm ieraudzīja, tad tie sacīja: „Elijas gars dus uz Elīsas!“ Un viņi gāja tam pretī un klanījās ar savu vaigu pie zemes viņa priekšā.

¹⁶Un tie viņam sacīja: „Redzi, tavu kalpu vidū ir piecdesmit varonīgu vīru; lai tie noiet un meklē tavu kungu, varbūt, ka tā Kunga Gars ir viņu paņē-mis un nometis uz kāda kalna vai kādā ielejā!“ Bet viņš atbildēja: „Nesūtiet vis!“

¹⁷Bet kad viņi tam ar varu uzmācās, tā ka viņam vai kauns palika, tad viņš sacīja: „Nu tad sūtiet arī!“ Un viņi nosūtīja piecdesmit vīrus, un tie viņu meklēja trīs dienas, bet neatrada.

¹⁸Tad tie atgriezās atpakaļ pie viņa uz Jēriku, kur viņš bija apmeties, un viņš tiem sacīja: „Vai es jums neteicu: neejiet?“

¹⁹Bet pilsētas vīri sacīja Elīsam: „Redzi: šī pilsēta ir gan labi apdzīvo-jama, kā mans kungs pats to redz, bet ūdens te ir nelāgs un zeme neauglīga.“

²⁰Un viņš sacīja: „Atnesiet man jaunu bļodu un ielieciet tanī sāli.“ Kad tie viņam to atnesa,

²¹Tad viņš gāja ārā no pilsētas pie ūdens avota un tur iemeta sāli un sacīja: „Tā saka tas Kungs: Es šim ūdenim tagad esmu atņēmis tā ļaunumu; no tā vairs necelsies ne nāve nedz neauglība!“

²²Un tā ūdens kļuva veselīgs līdz šai dienai, kā Elīsas vārdi, ko viņš runāja, bija sacījuši.

²³Un no turienes viņš devās augšup uz Bēteli; un kad viņš vēl pa ceļu cēlās augšup, tad mazi puikas bija iznā-kuši ārā no pilsētas, un tie viņu mēdīja un uz viņu sacīja: „Nāc augšā, plikgalvi! Nāc augšā, plikgalvi!“

²⁴Un tad viņš apgriezās un, tos ieraudzījis, nolādēja tā Kunga vārdā. Tad divi lāči iznāca no meža, un tie saplosīja no tiem četrdesmit divus zēnus.

²⁵Un viņš no turienes gāja uz Karmela kalnu, bet no turienes viņš atgriezās atpakaļ Samarijā.