Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA PIRMĀ LAIKU 15 Bible Online

PIRMĀ LAIKU 15 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

PIRMĀ LAIKU 15

¹Un viņš pats sev uzcēla ēkas Dāvida pilsētā, un viņš sataisīja vietu Dieva šķirstam un izplēta pār to telti.

²Un tad Dāvids noteica: „Neviens nedrīkst nest Dieva šķirstu kā tikai vienīgi Ievīti, jo tas Kungs viņus ir izraudzījis, lai viņi nes Dieva šķirstu un lai viņi godam kalpo Viņam mūžīgi!“

³Tad Dāvids sapulcināja visu Israēlu Jeruzālemē, lai nonestu Dieva šķirstu tam paredzētā vietā, ko viņš tam bija uzcēlis.

⁴Un Dāvids sapulcināja Arona dēlus un Ievītus,

⁵No Kehata dēliem—vadoni Ūriēlu ar viņa ciltsbrāļiem, —simts divdesmit vīrus;

⁶No Merārija dēliem vadoni Asaju un viņa ciltsbrāļus, —divi simti divdesmit vīrus;

⁷No Geršoma pēcnācējiem vadoni Joēlu un viņa ciltsbrāļus, —simts trīsdesmit vīrus;

⁸No Ēlisafana pēcnācējiem vadoni Šemaju un divi simti viņa ciltsbrāļu;

⁹No Hebrona pēcnācējiem vadoni Eliēlu un astoņdesmit viņa ciltsbrāļus;

¹⁰No Usiēla pēcnācējiem vadoni Aminādabu un simts divpadsmit viņa ciltsbrāļus.

¹¹Un Dāvids aicināja priesterus—Cadoku un Abjataru un Ievītus Ūriēlu, Asaju, Joēlu, Šemaju, Eliēlu un Ami-nādabu.

¹²Un viņš viņiem sacīja: „Jūs esat Ievītu cilts dzimšu un ģimeņu pārstāvji, svētījieties paši, un arī lai jūsu brāļi svētījas! Jo jums ir jāuznes tā Kunga, Israēla Dieva, šķirts un jānoliek tai vietā, kuru es esmu tam iekārtojis.

¹³Un tā kā viņā reizē jūs nebijāt klāt, tad tas Kungs, mūsu Dievs, ierāva robu mūsu vidū par sodu tam, ka mēs nebijām veltījuši Viņam pienācīgo uzmanību.“

¹⁴Tad priesteri un Ievīti svētījās, lai uznestu tā Kunga, Israēla Dieva, šķirstu kalnā.

¹⁵Un Ievītu dēli nesa šķirstu tieši tā, kā Mozus bija ar tā Kunga vārdu pavēlējis, —ar kārtīm uz saviem pleciem.

¹⁶Un Dāvids pavēlēja Ievītu vadoņiem, lai viņi izrauga savus brāļus dziedātājus ar mūzikas instrumentiemkoklēm, arpām, cimbālēm un zvaniņiem, kas lai tālu skandina svētku prieku.

¹⁷Tad leviti izraudzīja Heimanu, Joēla dēlu, un no viņa ciltsbrāļiem Asafu, Berechjas dēlu, bet no Merārija pēcnācējiem, viņu cilts brāļiem, —Etānu, Kušajas dēlu;

¹⁸Un līdz ar viņiem otras pakāpes amata brāļus—Zacharju, Jaāsiēlu, Šemiramotu, Jehiēlu, Unniju, Ēliābu, Benaju, Maāseju, Matitju, Elifeleju, Mikneju, kā arī Obed-Edomu un Jeiēlu, kas bija vārtsargi.

¹⁹Un dziedātāju—Heimana, Asafa un Etana pienākums bija ar vara cimbālēm mūziku pastiprināt.

²⁰Bet Zacharja, Usiēls, Šemiramots, Jehiēls, Unnijs, Ēliābs, Maāseja un Benaja, ar arpām smalki pavadīdami, dziedāja augstā balsī.

²¹Bet Matitjam, Elifelehum, Miknejam, Obed-Edomam, Jchiēlam un Azasjam nācās pavadīt dziedājumu ar astoņu stīgu koklēm, viņiem pašiem dziedot zemā balsī.

²²Un levītu vadonim Kenanjam nācās visu vadīt, jo viņš mācēja vadīt.

²³Bet Berechja un Elkana bija šķirsta vārtu sargi.

²⁴Un Šebanja, Josafāts, Netaneēls, Amasajs, Zacharja, Benaja un Ēliēzers, kas bija priesteri, pūta taures Dieva šķirsta priekšā, bet Obed-Ēdoms un Jehija bija pie šķirsta vārtu sargi.

²⁵Un tā Dāvids ar Israēla vecajiem un ar virsniekiem pār tūkstoti nogāja kājām, lai šķirstu ar tā Kunga derības likumiem no Obed-Edoma nama ar gavilēm uznestu kalnā.

²⁶Un tādēļ ka Dievs palīdzējalevītiem, kas nesa tā Kunga derības šķirstu, tad viņi upurēja kā kaujamo upuri septiņus vēršus un septiņus aunus.

²⁷Un Dāvids bija tērpies tīra audekla virsvalkā, un tāpat arī visi Ievīti, kupi nesa šķirstu, un dziedātāji un viņu priekšnieks Kenanja; bet Dāvids bija apņēmis pāri virsvalkam vēl linu ēfodu.

²⁸Un viss Israēls nesa augšā tā Kunga derības šķirstu ar skaļu gavilēšanu, ar bazūņu un taupu skaņām un ar cimbālēm, ar arpām un koklēm, kas skanēja tālu.

²⁹Un kad tā Kunga derības šķirsts ar derības likumiem nonāca Dāvida pilsētā, tad Michala, Saula meita, skatījās laukā pa logu un redzēja ķēniņu Dāvidu, kā tas lēkāja un dejoja, un viņa savā sirdī to nonicināja.