Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA OTRA LAIKU 21 Bible Online

OTRA LAIKU 21 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

OTRA LAIKU 21

¹Un Jošafats apgūlās pie saviem tēviem un yika aprakts pie saviem tēviem Dāvida pilsēta, un viņa Jorāms kļuva ķēniņš vina vietā.

²Un Jorāmam bija brāļi, Jošafata dēli, —Azarja, Jehiēls, Zacharja, Azarja, Michaēls un Šefatja; šie visi bija Jošafata, Jūdas ķēniņa, dēli.

³Un viņu tēvs tiem atstāja lielu mantību, sudrabu un zeltu un dārgas dāvanas līdz ar stipri nocietinātām pilsētām Jūdā, bet ķēniņa valsti viņš deva Jorāmam, tāpēc ka tas bija viņa pirmdzimtais dēls.

⁴Kad nu Jorāms bija sava tēva ķēniņa valstī kļuvis par valdnieku un savu varu nostiprinājis, tad viņš lika nokaut ar zobenu visus savus brāļus un arī kādus no visaugstākajiem Jūdas vīriem.

⁵Jorāms bija trīsdesmit divus gadus vecs, kad viņš kļuva ķēniņš, un kā ķēniņš viņš valdīja Jeruzālemē astoņus gadus.

⁶Un viņš staigāja Israēla ķēniņu ceļus, kā to Ahaba nams bija darījis, jo viņam bija Ahaba meita par sievu, un viņš darīja to, kas bija ļauns tā Kunga acīs.

⁷Bet tas Kungs negribēja iznīcināt Dāvida namu tās derības dēļ, ko Viņš bija noslēdzis ar Dāvidu, un arī tādēļ, ka Viņš bija apsolījis viņam un viņa dēliem dot gaismu no sava vaiga uz mūžīgiem laikiem.

⁸Un viņa laikā ēdomieši atkrita no Jūdas virsvadības, un viņi iecēla paši sev ķēniņu.

⁹Tādēļ Jorāms devās turp pāri ar saviem virsniekiem un ar visiem saviem kara ratiem; un notika, ka viņš piecēlās naktī un sakāva ēdomiešus, kas bija apmetušies viņam visapkārt un ielenkuši viņu un viņa pavēlniekus pār kara ratiem.

¹⁰Tomēr ēdomieši atkrita no Jūdas virskundzības līdz pat šai dienai. Tai pašā laikā sacēlās arī Libna pret viņa virskundzību, jo viņš bija atmetis to Kungu, savu tēvu Dievu.

¹¹Viņš uzcēla arī augstieņu svētnīcas Jūdas kalnos, pavedināja Jeruzālemes iedzīvotājus piekopt elku kalpību un noveda Jūdu neceļos.

¹²Tad viņa rokās nonāca pravieša Elijas vēstule, kurā bija tā rakstīts: „Tā saka tas Kungs, tava cilts tēva Dāvida Dievs: Tāpēc ka tu nestaigā sava tēva Jošafata un Asas, Jūdas ķēniņa, ceļus,

¹³Bet esi sācis staigāt Israēla ķēniņu ceļus un esi darījis, ka Jūda un Jeruzālemes iedzīvotāji ir nodevušies elku kalpībai tādā pat mērā, kāda bija Ahaba nama elku kalpība, un bez tam tu esi arī nokāvis savus brāļus, visu savu dzimtu, —viņus, kuri bija labāki nekā tu, esi tu nokāvis, —tad

¹⁴Redzi, tas Kungs tevi sitīs ar smagu piemeklēšanu, kas skars tavu tautu, tavus dēlus, nāks pār tavām sievām un skars arī visu tavu namu.

¹⁵Un tev pašam uzies moku pilna slimība, ka tev sasirgs tavas iekšas un, dienu no dienas pamazām nīkstot, iznāks laukā.“

¹⁶Un tas Kungs pamodināja naidu pret Jorāmu filistiešos un arabiešos, kuri mīt kaimiņos kušītiem.

¹⁷Un viņi devās pret Jūdu sirojumā, ielauzās zemē un aizveda līdzi visu mantu, ko vien varēja atrast ķēniņa namā, un aizveda gūstā arī viņa dēlus un viņa sievas, tā ka viņam neatlika neviena dēla kā vienīgi Joahass [Ahasja], jaunākais no viņa dēliem.

¹⁸Un pēc visa tā tas Kungs viņu piemeklēja ar slimību viņa iekšās, kura nebija dziedināma.

¹⁹Tā vilkās nepārtraukti, diendienā pieņemdamās, un kad pienāca otra gada beigas, tad notika, ka slimības dēļ viņa iekšas iznāca laukā, un viņš lielās mokās nomira. Bet viņa tauta nesarīkoja viņam tik svinīgu viņa miesu sadedzināšanu, kādu viņi bija rīkojuši viņa tēvam.

²⁰Viņam bija trīsdesmit divi gadi, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja astoņus gadus Jeruzālemē; tā viņš aizgāja, un nevienam nebija viņa žēl, un to gan apglabāja Dāvida pilsētā, bet ne ķēniņu kapos.