Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA OTRA LAIKU 35 Bible Online

OTRA LAIKU 35 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

OTRA LAIKU 35

¹Un Josija rīkoja tam Kungam Pasā svētkus Jeruzālemē, un viņi nokāva Pasā jēru pirmā mēneša četrpadsmitajā dienā.

²Un viņš iecēla priesterus viņu goda amata darbu vietās, un viņš modināja viņos dedzību kalpot tā Kunga namā.

³Un viņš noteica tiem Ievītiem, kas mācīja visu Israēlu un kas bija svētījušies tam Kungam: „Nolieciet svēto šķirstu tanī namā, ko Salamans, Dāvida dēls, Israēla ķēniņš, ir uzcēlis; tas jums vairs nav jānes uz jūsu kamiešiem! Tad nu tagad kalpojiet tam Kungam, savam Dievam, un viņa tautai—Israēlam

⁴Un paši sataisieties pēc savu tēvu dzimtīm un pa saviem iedalījumiem, kā to ir rakstos noteicis Israēla ķēniņš Dāvids un kā to arī rakstos ir noteicis viņa dēls Salamans.

⁵Tātad nostājieties svētajā vietā, jūsu Ievītu nodalījumiem atbilstot jūsu tautas brāļu iedalījumiem pēc viņu ciltstēvu dzimtīm.

⁶Tad nokaujiet Pasā jēru un svētījiet paši sevi un sagatavojiet to saviem brāļiem, bet viss lai tiktu tā darīts, kā tas ar tā Kunga vārdu un ar Mozus starpniecības palīdzību ir noteikts!“

⁷Un Josija labprātīgi novēlēja tautas locekļiem sīklopus, kā avis, tā kazlēnus, Pasā upuriem visiem tiem, kas tur atradās, skaitā trīsdesmit tūkstošus, turklāt vēl trīs tūkstoš vēršus; tas viss bija no ķēniņa īpašumiem.

⁸Arī viņa virsaiši deva labprātīgus upupus kā tautai, tā arī priesteriem un Ievītiem; Hilkija un Zacharja un Jehiēls, Dieva nama pārvaldnieki, nodeva priesteriem uz Pasā svētkiem divi tūkstoš seši simti sīklopu un trīssimt vēršus.

⁹Un Chananja, Šemaja un Netaneēls, kā arī viņu brāļi Hašabja, Jeihēls un Jozabāds, būdami Ievītu priekšnieki, labprātīgi nodeva Ievītiem uz Pasā svētkiem pieci tūkstoši sīklopu un pieci simti vēršu.

¹⁰Un pēc šīs priekšsagatavošanās dievkalpojumam priesteri nostājās savos paaugstinājumos, bet Ievīti savos iedalījumos, kā to noteica ķēniņa pavēle.

¹¹Tad viņi kāva Pasā jēru, un priesteri, no viņu rokām saņemdami, slacīja asinis, bet Ievīti nodīrāja lopiem ādas.

¹²Un viņi ņēma dedzināmos upupus, tos gabalus, kurus vajadzēja sadedzināt, un nolika sāņus, lai tos izdalītu atsevišķām ļaužu dzimšu kopām, lai tie tos nestu par upuri tam Kungam tā, kā tas ir rakstīts Mozus grāmatā; tāpat viņi arī darīja ar vēršiem.

¹³Un tad viņi apcepa Pasā jēru ugunī, kā tas pēc priekšraksta pienākas, bet svētītos gabalus tie sutināja podos, katlos un pannās, un tad steigšus pienesa visiem ļaudīm.

¹⁴Un pēc tam viņi sagatavoja paši sev un priestepiem, jo priesteri, Arona pēcnācēji, bija aizņemti līdz pašai naktij, upurējot dedzināmos upupus un taukus, tāpēc Ievīti sataisīja ēdienu sev un priesteriem, Arona dēliem.

¹⁵Un ari dziedātāji, kas bija Asafa pēcnācēji, stāvēja savās vietās, kā to Dāvids bija pavēlējis un kā pats Asafs un ari Heimans un ķēniņa pareģis Jedutuns bija noteikuši. Tāpat arī vārtu sargi stāvēja ik pie katriem vārtiem, un tiem nevajadzēja atstāties no sava darba, jo viņu brāļi, Ievīti, sagatavoja arī viņiem.

¹⁶Tā visi kalpošanas pienākumi pret to Kungu tanī dienā tika izpildīti, Pasā svētki tika noturēti, dedzināmie upupi tika upurēti uz tā Kunga altāpa, kā ķēniņš Josija bija pavēlējis.

¹⁷Un tā tie Israēla bērni, kupi tur atradās tai laikā, noturēja Pasā svētkus un nosvētīja ari septiņas dienas Neraudzētās maizes svētkus.

¹⁸Un tādi Pasā svētki Israēlā nebija svinēti kopš pravieša Samuēla laikiem, un neviens no Israēla ķēniņiem nebija turējis tādus Pasā svētkus, kādus svinēja Josija ar priesteriem un Ievītiem un arī ar visu Jūdu un Israēlu, kas bija ieradušies, un ar Jeruzālemes iedzīvo-tājiem.

¹⁹Šie Pasā svētki tika svinēti Josijas astoņpadsmitajā valdīšanas gadā.

²⁰Kad pēc visa tā Josija bija dievnamu atjaunojis, tad Ēģiptes ķēniņš Necho nāca augšā, lai pie Karchemišas, tuvu Eifratas upei, uzsāktu kapu. Un Josija izgāja viņam pretī.

²¹Bet viņš sūtīja vēstnešus pie tā un lika viņam sacīt: „Kas man ar tevi, tu, Jūdas ķēniņ? Es neesmu šodien nācis kapot pret tevi, bet pret to valdnieku namu, kas ir ar mani kapa stāvoklī, un Dievs ir sacījis, lai es pasteidzos! Nepretojies Dievam, kas ir ar mani, lai Viņš tevi neiznīcina!“

²²Bet Josija tomēr nebija pierunājams atkāpties un nolēma cīnīties, neklausot Necho brīdinājuman, kaut tas ari nāca no Dieva mutes. Un viņš devās cīņā pret Necho Megidas līdzenumā.

²³Te strēlnieki šāva ar bultām uz ķēniņu Josiju, līdz ķēniņš sacīja saviem kalpiem: „Vediet mani projām, jo es esmu smagi ievainots!“

²⁴Tad viņa kalpi to nocēla no kapa ratiem unnonesa viņu un nosēdināja otros ratos, kas tur bija pie viņa, un noveda viņu soļiem uz Jeruzālemi. Un tur viņš nomira un tika aprakts savu ciltstēvu kapos. Un viss Jūda un Jeruzaleme sēroja par Josiju.

²⁵Un Jeremija apraudāja Josiju raudu dziesmā, un visi dziesmu teicēji un visas dziesmu teicējas piemin Josiju savās raudu dziesmās līdz pat šai dienai, un viņa pieminēšanu dziesmās padarīja par paradumu Israēlā; redzi, tās ir uzņemtas Raudu dziesmu krājumā.

²⁶Un kas vēl ir stāstāms par Josiju, viņa dievbijība pēc tā Kunga bauslības,

²⁷Arī viņa pirmie un pēdējie darbi, —redzi, tie ir aprakstīti Israēla un Jūdas ķēniņu grāmatā.