Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA OTRA MOZUS 1 Bible Online

OTRA MOZUS 1 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

OTRA MOZUS 1

¹Šie ir Israēla bērnu vārdi, kas ar Jēkabu bija nonākuši Ēģiptē; ikviens ar savu saimi tie bija nākuši.

²Rūbens, Simeons, Levijs un Jūda,

³Isašars, Zebulons, Benjamīns,

⁴Dans, Naftalis, Gads un Ašers.

⁵Un visu dzīvo dvēseļu skaits, kas bija cēlušas no Jēkaba, bija kopā septiņdesmit.

⁶Un Jāzeps nomira un visi viņa brāļi un visa šī paaudze.

⁷Bet Israēla bērni vairojās ļoti lieliem pulkiem un pieņēmās varā ļoti lielā mērā, tā ka zeme bija ar tiem pilna piepildīta.

⁸Bet Ēģiptē cēlās jauns valdnieks, kas par Jāzepu neko nezināja.

⁹Un viņš sacīja saviem tautiešiem: „Šī tauta, Israēla bērni, kļūst lielāka un varenāka par mums.

¹⁰Tāpēc rīkosimies ar tiem gudri, ka tie par daudz nesavairojas un, ja mums gadītos kapš, neapvienotos ar mūsu ienaidniekiem un nekarotu pret mums un neatstātu šo zemi.“

¹¹Un viņi iecēla tiem darba uzraugus, lai tos verdzinātu ar klaušu darbiem, un tie uzcēla faraonam noliktavu pilsētas—Pitomu un Ramzesu.

¹²Bet jo vairāk tos apspieda, jo vairāk tie vairojās un izplatījās tā, ka viņiem palika bail no Israēla bērniem.

¹³Tā ēģiptieši kalpināja Israēla bērnus, tos nežēlīgi spaidīdami.

¹⁴Tie darīja viņu dzīvi sūru ar grūtiem darbiem pie māliem un ķieģeļiem un visādiem darbiem tīrumos, kā ari ar visādiem citiem darbiem viņus nežēlīgi spaidīdami.

¹⁵Tad Ēģiptes ķēniņš sacīja ebrēju vecmātēm, vienai bija vārds Šifra, tai otrai Pua,

¹⁶Viņš sacīja: „Kad jūs sniedzat palīdzību ebrēju sievām dzemdībās un, tām uz akmens sēžot, vērojat, ka tas ir zēns, tad to nokaujiet, bet ja tā ir meitene, tad lai tā paliek dzlva.“

¹⁷Bet vecmātes bija dievbijīgas un nedarīja tā, kā Ēģiptes ķēniņš viņām bija piekodinājis, ūn bērni palika dzīvi.

¹⁸Tad Ēģiptes ķēniņš atsauca vecmātes un sacīja tām: „Kādēļ jūs esat tā darījušas, un esat zēnus atstājušas dzīvus?“

¹⁹Vecmātes atbildēja faraonam, ka ar ebrējietēm neesot tā kā ar ēģiptietēm, jo pirms pie viņām noejot vecmāte, tās esot jau dzemdējušas, jo viņas ir stipras.

²⁰Un Dievs vecmātēm darīja labu, un tauta vairojās un ļoti pieņēmās spēkā.

²¹Tad faraons pavēlēja visai savai tautai: „Visus zēnus, kas piedzimst, iemetiet upē, bet meitenes lai paliek dzīvas.“