Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA OTRA MOZUS 12 Bible Online

OTRA MOZUS 12 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

OTRA MOZUS 12

¹Tad tas Kungs sacīja Mozum un Aronam Ēģiptes zemē, teikdams:

²„Šis mēnesis lai ir jums pirmais mēnešu vidū, ar šo mēnesi lai jums iesākas gads.

³Sakiet visai Israēla draudzei: „Šī mēneša desmitajā dienā lai ikviens nama tēvs paņem pa jēram, uz katru namu vienu jēru.

⁴Un ja kādam nama rocība būtu par mazu, lai tiktu pie jēra, tad lai viņš ņem kopā ar savu kaimiņu, kas viņa namam tas tuvākais, pēc viņu dvēseļu skaita; pēc tā, ko viens var apēst, būs skaitīt jērus.

⁵Nevainojamu jēru, gadu vecu aunēnu jūs ņemiet, vai no avīm, vai no kazām.

⁶Un tos jums būs glabāt līdz mēneša četrpadsmitajai dienai. Tanī ap vakara laiku visai sapulcētai Israēla draudzei tie jānokauj.

⁷Tad no šīm asinīm paņemiet un apziediet abus durvju stabus un palodu namiem, kuros jūs to ēdīsit.

⁸Un jums būs ēst to gaļu tanī naktī; uz uguns ceptu, ar neraudzētu maizi un rūgtām zālēm jums būs to ēst.

⁹Neēdiet to jēlu vai sutinātu ūdenī, bet tikai ugunī ceptu, galvu, lielus un iekšas.

¹⁰Un līdz rītam jūs no tā neatliciniet neko, bet, kas līdz rītam atlicis, to sadedziniet uguni.

¹¹Un šādā veidā jūs to ēdiet: jūsu gumi lai ir apjozti, un jūsu kājas apautas sandalēm, jūsu ceļa spieķi lai ir jūsu rokās; un ēdiet to ātrā steigā; tas ir tā Kunga Pasā.

¹²Šinī naktī Es apstaigāšu Ēģiptes zemi un nonāvēšu ikvienu pirmdzimušo Ēģiptes zemē kā cilvēkiem, tā lopiem, un pār visiem Ēģiptes dieviem Es spriedīšu tiesu, Es, tas Kungs.

¹³Un asinis lai ir jūsu[10] zīme tanīs mājās, kurās jūs mītat; kur Es redzēšu asinis, Es gribu jums iet saudzēdams garām, un pār jums nenāks tas sods, kas nomaitā, kad Es sitīšu Ēģiptes zemi.

¹⁴Šī diena lai ir jums par pieminēšanas dienu; to svinēt kā svētkus tam Kungam, tas lai jums ir par mūžīgu likumu uz audžu audzēm.

¹⁵Septiņas dienas ēdiet neraudzētu maizi. Pirmajā dienā izmetiet raugu no saviem namiem, jo ikviens, kas no pirmās līdz septītajai dienai ēd ko raudzētu, tā dvēsele lai tiek izdzēsta no Israēla.

¹⁶Pirmajā dienā sasauciet svētku sapulci, un ari septītajā dienā lai ļums ir svētku sapulce. Nekādi darbi lai šinīs dienās netiek darīti kā vien, kas kairam vajadzīgs, lai paēstu.

¹⁷Un ievērojiet neraudzētās maizes svētkus; jo tanī dienā Es esmu jūsu pulkus izvedis no Ēģiptes zemes. Turiet šo dienu svētu uz audžu audzēm kā mūžīgu nolikumu.

¹⁸Pirmā mēneša četrpadsmitās dienas vakarā jums jāēd neraudzētās maizes līdz divdesmit pirmās dienas vakaram.

¹⁹Septiņas dienas raudzēts iejavs lai nav atrodams jūsu namos, jo ikvienam, kas ēd raudzēto, tā dvēsele lai tiek izdzēsta no Israēla, vai tas būtu svešinieks, vai zemes iedzīvotājs.

²⁰Neko, kas raudzēts, jūs nedrīkstiat ēst; visās jūsu dzīves vietās ēdiet neraudzēto.“[11]

²¹Un Mozus, saaicinājis visus Israēla vecajus, tiem sacīja: „Sagādājiet savai saimei jērus un nokaujiet tos Pasā svētkos.

²²Paņemiet pušķi īzapa un iemērciet to asinīs, kas ir bļodā, un aptraipiet palodu un abus durvju stabus ar asinīm, kas ir bļodā, un neviens neizejiet pa sava nama durvīm līdz rītam.

²³Kad tas Kungs nāks, lai sodītu Ēģipti, un redzēs asinis uz palodām un abiem durvju stabiem, tad tas Kungs ies gafām tām durvīm un neļaus maitātājam ienākt jūsu namos, lai jūs sistu.

²⁴Un sargājiet šos vārdus par nolikumu sev un saviem bērniem mūžīgi.

²⁵Un notiks, kad jūs nāksit tanī zemē, ko tas Kungs jums dos, kā Viņš ir solījis, tad turiet svētu šo kalpošanu.

²⁶Un lai tā būtu, kad jūsu bērni jums prasīs: „Kas jums tā par kalpošanu?“

²⁷Tad atbildiet: „Tas ir Pasā upuris tam Kungam, kas Israēla bērnus saudzēja Ēģiptē, kad Viņš sodīja Ēģiptes zemi, bet saudzēja mūsu namus.“ Tad tauta noliecās un zemojās Dieva priekšā.

²⁸Un Israēla bērni aizgāja un darīja tā, kā tas Kungs Mozum un Aronam bija pavēlējis; tā tie darīja.

²⁹Un notika nakts vidū, ka tas Kungs sita visus Ēģiptes pirmdzimušos, sākot ar faraona, kas sēž uz sava troņa, pirmdzimto, līdz cietumnieka pirmdzimtajam, kas bija cietumā, un visus lopu pirmdzimušos.

³⁰Un faraons cēlās tanī naktī, viņš un visi viņa kalpi un visi ēģiptieši, un liela brēkšana bija Ēģiptē, jo nebija nama, kur nebūtu mirušo.

³¹Un viņš atsauca Mozu un Aronu nakts laikā un sacīja: „Celieties un taisieties prom no manas tautas vidus, ir jūs, ir Israēla ļaudis, ejiet un kalpojiet tam Kungam, kā jūs to gribat.

³²Arī savus sīklopus un savus liellopus ņemiet līdz, kā jūs esat sacījuši, un aiziedami svētījiet arī mani.“

³³Un ēģiptieši uzmācās tautai, to skubinādami, tos izvadīdami ārā no zemes, jo viņi teica: „Mēs visi mirsim.“

³⁴Un tauta nesa savu maizes mīklu, iekāms tā bija sarūgusi, savas abras ievīstījuši savās virsdrēbēs uz saviem pleciem.

³⁵Un Israēla bērni darīja, kā Mozus bija sacījis; tie prasīja no ēģiptiešiem sudraba un zelta lietas un drēbes.

³⁶Tas Kungs noskaņoja ēģiptiešus labvēlīgi, ka tie uzklausīja viņu lūgumu. Tā viņi aplaupīja ēģiptiešus.

³⁷Un Israēla bērni devās ceļā kājām no Ramzesas uz Sukotu, kādi seši simti tūkstošu vīru bez bērniem.

³⁸Un ari pūlis svešu gāja ar viņiem; ari sīklopi un liellopi, ļoti prāvs ganāmpulks.

³⁹Un no iejautās mīklas, ko tie bija paņēmuši līdz no Ēģiptes zemes, viņi cepa plāceņus, jo tā vēl nebija saraudzēta, un tie bēga no Ēģiptes un nevarēja kavēties nedz arī sev sagatavot ceļa maizi.

⁴⁰Israēla bērnu uzturēšanās laiks Ēģiptē bija četri simti trīsdesmit gadi.

⁴¹Un pēc četri simt trīsdesmit gadiem vienā dienā visi tā Kunga pulki izgāja no Ēģiptes zemes.

⁴²Un šī nakts, kad tas Kungs tos izveda, būs Israēla ļaudīm pieminama uz mūžīgiem laikiem.

⁴³Un tas Kungs sacīja Mozum un Aronam: „Šis ir tas Pasā nolikums. Nevienam sveštautietim to nebūs ēst.

⁴⁴Bet ikviens vergs, kas pirkts par naudu, ja vien tas ir apgraizīts, var to ēst.

⁴⁵Bet piedzīvotājam un algādzim nav no tā jāēd.

⁴⁶Vienā namā tas ir jāēd. No gaļas neko nenesiet ārā un nelauziet kaulus tam Pasā upurim.

⁴⁷To lai ievēro visa Israēla draudze.

⁴⁸Bet ja kāds svešinieks dzīvo pie tevis un vēlas svētīt tā Kunga Pasā svētkus, tad tam lai visi vīriešu kārtas dzimušie tiek apgraizīti; tad viņš var tuvoties un būt upura dalībnieks, jo viņš uzskatāms kā iedzimtais tanī zemē; bet lai neviens neapgraizītais no tā neēd.

⁴⁹Vienāds likums lai ir iedzimtajam un svešiniekam, kas jūsu vidū piemīt.“

⁵⁰Un visi Israēla bērni tā darīja, kā tas Kungs to Mozum un Aronam bija pavēlējis; tā viņi to darīja.

⁵¹Un tanī pat dienā tas Kungs izveda Israēla bērnus no Ēģiptes līdz ar viņu pulkiem.