Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA OTRA MOZUS 19 Bible Online

OTRA MOZUS 19 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

OTRA MOZUS 19

¹Trešajā mēnesī pēc Israēla bērnu iziešanas no Ēģiptes, tieši tanī dienā, tie nonāca Sinaja tuksnesī.

²Un viņi ceļā devās no Refidimas un nonāca Sinaja tuksnesī un apmetās tuksnesī; tur Israēls cēla nometni kalna piekājē.

³Bet Mozus uzkāpa kalnā pie Dieva. Un tas Kungs viņam sauca no kalna un sacīja: „Tā saki Jēkaba namam un pasludini Israēla bērniem:

⁴„Jūs esat redzējuši, ko Es esmu darījis ēģiptiešiem un kā Es jūs esmu nesis uz ērgļa spārniem un esmu jūs pie sevis atvedis.

⁵Bet tagad, ja jūs uzklausīsit manu balsi un turēsit manu derību, tad ms Man būsit par īpašumu visu tautu vidū, jo Man pieder visa pasaule.

⁶Un jūs būsit Man par priesteru un ķēniņu valsti un par svētu tautu! Šos vārdus tev būs teikt Israēla bērniem.“

⁷Un Mozus atgriezās un saaicināja tautas vecajus un tiem cēla priekšā visus tos vārdus, ko tas Kungs viņam bija pavēlējis.

⁸Un visa tauta kopā atbildēja un teica: „Visu, ko tas Kungs ir runājis, to mēs pildīsim.“ Un Mozus atnesa atpakaļ tautas vārdus tam Kungam.

⁹Un tas Kungs sacīja Mozum: „Redzi, Es nākšu pie tevis mākoņu segā tā, ka tauta dzird Mani sarunājamies ar tevi un lai tic tev mūžīgi.“

¹⁰Tad tas Kungs sacīja Mozum: „Ej pie ļaudīm un liec tiem šķīstīties šodien un rīt, un lai tie mazgā savas drēbes.

¹¹Un lai tie ir sagatavoti trešajai dienai, jo trešajā dienā pats tas Kungs nonāks visas tautas acu priekšā uz Sinaja kalna.

¹²Un cel tautai visapkārt žogu, piekodinādams: sargieties uzkāpt kalnā un nepieskarieties kalna malai, jo kas pieskarsies kalnam, tas mirdams mirs.

¹³Neviena roka lai to neaiztiek, jo tam būs tikt nomētātam ar akmeņiem vai ar bultām nošautam, kas to dara; vai tas ir dzīvnieks, vai cilvēks, tam nebūs palikt dzīvam. Bet kad atskanēs taures skaņas, tad viņi var kāpt kalnā.“

¹⁴Un Mozus nokāpa no kalna pie tautas un lika tai šķīstīties, un tie mazgāja savas drēbes.

¹⁵Un viņš sacīja tautai: „Esiet sagatavojušies trešajai dienai, neaiztieciet savas sievas.“

¹⁶Un notika trešajā dienā, kad ausa rīts, tad bija pērkons un zibeņi, un biezs mākonis virs kalna, un varen stipra bazūnes skaņa, tik stipra, ka visa tauta, kas bija nometnē, izbijās.

¹⁷Un Mozus izveda tautu ārā no nometnes Dievam pretī, un tie nostājās kalna pakājē.

¹⁸Un viss Sinaja kalns kūpēja, jo tas Kungs nonāca uz to uguni, un tā dūmi cēlās augšup itin kā kādas krāsns dūmi, un viss kalns ļoti trīcēja.

¹⁹Un bazūnes skaņa pieņēmās spēkā, bet Mozus runāja, un Dievs tam atbildēja pērkonā.

²⁰Un kad nu tas Kungs nonāca uz Šinai kalnu, uz paša kalna virsotni, tad tas Kungs aicināja uz kalna virsotni Mozu, un Mozus kāpa kalnā.

²¹Un tas Kungs sacīja Mozum: „Nokāp un pamāci ļaudis, lai tie nelaužas cauri pie tā Kunga, lai Viņu redzētu, ka daudzi no viņiem nekrīt.

²²Arī priesteri, kas citādi jau tuvāki tam Kungam, lai šķistās tā, ka tas Kungs tos nesatriec.“

²³Un Mozus sacīja tam Kungam: „Tauta nevar kāpt augšā Sinaja kalnā, jo Tu pats esi mūs pamācījis, teikdams: „Dariet ap kalnu sētu un turiet to svētu.“

²⁴Un tas Kungs sacīja uz viņu: „Ej un nāc atpakaļ, sev līdzi atvezdams Aronu, bet priesteriem un tautai neļauj lauzties cauri, lai kāptu kalnā pie tā Kunga, ka Viņš tos nesatriec.“

²⁵Tad Mozus nokāpa pie tautas un tai to pasacīja.