Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA OTRA MOZUS 21 Bible Online

OTRA MOZUS 21 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

OTRA MOZUS 21

¹Šie ir tie noteikumi, ko tev būs likt viņiem priekšā.

²„Ja tu pērc ebrēju vergu, tad sešus gadus lai viņš tev kalpo, bet septītājā gadā lai viņš bez maksas brīvi aiziet.

³Ja viņš nācis kā vieninieks, tad lai arī viņš iet viens, bet, ja viņš ir laulāts vīrs ar sievu, tad lai viņa sieva aiziet kopā ar viņu.

⁴Bet ja viņa kungs ir devis viņam sievu, un tā viņam ir dzemdējusi vai nu dēlus vai meitas, tad sieva un viņas dzemdētie bērni lai paliek viņa kungam, bet viņš viens pats lai aiziet, kā nācis.

⁵Bet ja ebrejs teiks: „Es mīlu savu kungu, savu sievu un savus bērnus,“ tad lai viņš neaiziet brīvībā.

⁶Tad lai viņa kungs to nostata Dieva priekšā un lai to pieved durvīm vai stabiem, un kungs lai ar īlenu izdur cauri viņa ausij, un tas lai kalpo viņam mūžīgi.

⁷Un ja kāds vīrs savu meitu ir pārdevis par verdzeni, tad lai tā neaiziet tā, kā aiziet vergi.

⁸Kad viņa nepatīk savam kungam un tas negrib viņu precēt, tad lai tas liek to izpirkt; bet viņš to nevar pārdot svešiem ļaudīm, kļuvis pret to neuzticīgs.

⁹Bet ja viņš to dod savam dēlam par sievu, tad lai viņai ir meitas tiesa.

¹⁰Ja viņš tam ņem citu sievu, tad nedz viņas uzturs, nedz viņas apģērbs, nedz arī likumīgā kopdzīve lai netiek mazināta.

¹¹Bet ja viņš šos trīs noteikumus nepilda, tad viņa var aiziet brīvībā bez atlīdzības.

¹²Kas sit cilvēku tā, ka tas mirst, tas sodāms ar nāvi.

¹³Taču ja tas nav tam ar nolūku uzglūnējis, bet Dievs viņa rokai tā licis gadīties, tad Es noteikšu tev vietu, kur tas var bēgt.

¹⁴Bet, ja kāds ļaunprātīgi rīkosies pret savu tuvāku, to ar viltu nogalinādams, tad lai arī viņu paņem no mana altāra, ka tas mirst.

¹⁵Un kas sit savu tēvu vai savu māti, tas sodāms ar nāvi.

¹⁶Un kas nozog cilvēku, vai nu viņš to grib pārdot, vai tas tiek pie viņa atrasts, sodāms ar nāvi.

¹⁷Kas nolād savu tēvu vai savu māti, tas sodāms ar nāvi.

¹⁸Un, ja vīri ir saķildojušies, un viens otru sit ar akmeni vai ar klints gabaliem, ka tas nenomirst, bet tam uz gultas jāguļ:

¹⁹Ja tas var piecelties un staigāt pa lauku ar spieķi, tad tas, kas viņu sita, lai ir bez vainas; tikai tam jādod atlīdzība par bezdarba laiku un jāgādā par viņa dziedināšanu.

²⁰Bet, ja kāds sit tā ar koku savu vergu vai verdzeni, ka tie no viņa rokas mirst, tad lai tas tiek riebtin atriebts.

²¹Bet, ja tas vēl dzīvo vienu vai divi dienas, tad viņš nav jāsoda, jo tā ir viņa nauda.

²²Bet, ja vīri ķaujas un sagrūž grūtu sievieti, ka viņas auglis noiet, bet pašai nenotiek nelaime, tad lai tiek uzlikts naudas sods tam, kas to sagrūdis, tik liels, cik viņas vīrs prasa, un lai tiek dots pēc šķīrējtiesneša atzinuma.

²³Bet ja notiek nelaime, tad būs likt dzīvību pret dzīvību.

²⁴Aci pret aci, zobu pret zobu, roku pret roku, kāju pret kāju.

²⁵Deguma brūci pret deguma brūci, ievainojumu pret ievainojumu, rētu pret rētu.

²⁶Ja kāds izsit savam vergam vai savai verdzenei aci, tad lai tas to atlaiž brīvībā, viņš lai tos atlaiž acs dēj.

²⁷Tāpat, ja tas izsit savam vergam vai savai verdzenei zobu, tad lai tas tos atlaiž zoba dēļ.

²⁸Bet ja kāds vērsis sabada vīru vai sievu, ka tie mirst, tad vērsim jātop nomētātam ar akmeņiem, bet tā gaļu lai neēd, un vērša īpašnieks lai ir brīvs no vainas.

²⁹Bet ja šis vērsis ir bijis badītājs jau kopš vakar-vai aizvakardienas un tas ir bijis zināms viņa īpašniekam, bet viņš nav to nosargājis, un tas nobada vīru vai sievu, lai tad vērsis tiek nomētāts akmeņiem, un jāmirst arī viņa īpašniekam.

³⁰Bet ja pielāgo atpirkšanas maksu, tad lai viņš par zaudēto dzīvību dod kā atpirkšanas maksu visu, ko no viņa prasa.

³¹Ari ja viņa dēlu sabada vai sabada viņa meitu, lai rīkojas pēc tiem pašiem likumiem.

³²Bet ja vergs vai verdzene tiek sabadīti, tad lai īpašnieks dod viņu kungam trīsdesmit sudraba seķeļus, bet vērsi lai nomētā akmeņiem.

³³Ja kāds atstāj vaļā aku vai izrok aku un to neaizsedz, un tanī iekrīt vērsis vai ēzelis,

³⁴Tad akas īpašnieks lai visu nolīdzina; nauda dodama lopa īpašniekam, bet viņam paliek beigtais lops.

³⁵Bet ja vērsis bada vērsi, ka tas ir beigts, tad dzīvais vērsis ir jāpārdod un nauda jāsadala, bet beigtais vērsis arī jāsadala uz pusēm.

³⁶Bet ja tas ir zinājis, ka vērsis jau iepriekš ir bijis badītājs, un viņa īpašnieks nav to nosargājis, lai tad izlīgst: vērsi pret vērsi, bet beigtais lai paliek cietējam.

³⁷Ja kāds nozog vērsi vai avi un to nokauj vai pārdod, tam būs dot piecus vēršus par vērsi un četras avis par avi.“