Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA OTRA MOZUS 7 Bible Online

OTRA MOZUS 7 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

OTRA MOZUS 7

¹Tad tas Kungs sacīja Mozum: „Redzi, Es tevi esmu licis faraonam par dievu, bet Arons, tavs brālis, būs tavs pravietis.

²Tu saki visu to, ko Es tev pavēlēšu, bet tavs brālis Arons lai runā ar faraonu, lai tas izlaiž Israēla bērnus no savas zemes.

³Bet Es gribu faraona sirdi darīt cietu, un jebšu Es darīšu savas zīmes un savus brīnumus lielā skaitā Ēģiptes zemē,

⁴Tomēr faraons jums neklausīs. Tad Es likšu savu roku uz Ēģiptes zemi un izvedīšu savus pulkus, savu Israēla tautu no Ēģiptes zemes, bargu tiesu turēdams.

⁵Un Ēģiptes iemītnieki atzīs, ka Es esmu tas Kungs,[8] tādēļ ka Es būšu izstiepis savu roku pār Ēģipti un ka Es likšu iziet Israēla bērniem no viņu vidus.“

⁶Un Mozus un Arons darīja tā, kā tas Kungs bija viņiem pavēlējis, to viņi darīja.

⁷Un Mozus bija astoņdesmit gadus vecs, bet Arons astoņdesmit trīs gadus vecs, kad tie runāja ar faraonu.

⁸Un tas Kungs sacīja Mozum un Aronam:

⁹„Kad faraons sacīs jums: „Rādiet man kādu brīnumu,“ tad saki Aronam: „Ņem savu zizli un met to faraona priekšā.“

¹⁰Un Mozus un Arons gāja pie faraona un tā sacīja, kā tas Kungs viņiem bija pavēlējis; un Arons nometa savu zizli faraona priekšā visu viņa kalpu klātbūtnē, un tas tapa par čūsku.

¹¹Tad ari faraons lika ataicināt savus gudros vīrus un savus burvjus, un tie izdarija to pašu ar savām burvju mākslām.

¹²Un tie ikviens nometa savus zižļus, un tie pārvērtās par čūskām. Bet Ārona zizlis aprija viņu zižļus.

¹³Tomēr faraona sirds palika apcietināta, un viņš neklausījās uz viņiem, kā jau tas Kungs to bija pateicis.

¹⁴Tad tas Kungs sacīja Mozum: „Faraona sirds ir cieta; viņš liedzas tautu atlaist.

¹⁵Ej pie faraona no rīta; lūk, kad viņš ies uz upi, nostājies viņam pretim upes liedagā un paņem savā rokā zizli, kas tika pārvērsts čūskā,

¹⁶Un saki viņam: tas Kungs,[9] ebrēju Dievs, mani ir sūtījis pie tevis, teikdams: „Atlaid manu tautu, ka tie Man kalpo tuksnesi. Bet, lūk, tu līdz šim neesi klausījis.

¹⁷Lūk, Es sitīšu ar zizli, kas ir manā rokā, Nīlupes ūdeni, un tas pārvērtīsies asinis.

¹⁸Un zivis, kas vien ir upē, nobeigsies; upe smirdēs, un ēģiptiešiem riebsies dzert ūdeni no upes.“

¹⁹Un tas Kungs sacīja Mozum: „Saki Aronam: „Ņem savu zizli un izstiep savu roku pār Ēģiptes ūdeņiem, pār viņu upēm, pār kanāliem, ezeriem un visām viņu ūdens krātuvēm, un tam būs kļūt par asinīm. Un asinis būs visā Ēģiptes zemē—visos koka un akmens traukos.“

²⁰Tad Mozus ar Aronu darīja tā, kā tas Kungs viņiem bija pavēlējis; viņš pacēla savu zizli un sita ūdeni, kas bija upē, faraona un viņa kalpu acu priekšā, un viss ūdens, kas bija Nīlupē, pārvērtās asinīs.

²¹Un zivis upē nobeidzās, tā ka upe smirdēja, un ēģiptieši nevarēja ūdeni dzert, kas bija upē; un asinis bija visā Ēģiptes zemē.

²²Bet ēģiptiešu burvji ar savām burvju mākslām izdarija to pašu, un faraona sirds palika apcietināta, un viņš neklausīja viņiem, kā jau tas Kungs bija sacījis.

²³Un faraons pagrieza muguru un gāja uz savu namu, jo viss tas neietekmēja viņa sirdi.

²⁴Un visi ēģiptieši raka visapkārt upei pēc dzeramā ūdens, jo tie nevarēja dzert no upes ūdens.

²⁵Un tā pagāja septiņas dienas pēc tam, kad tas Kungs bija upi sitis.

²⁶Tad tas Kungs sacīja Mozum: „Ej pie faraona un saki viņam: Tā saka tas Kungs: „Atlaid manu tautu, lai tā Man kalpotu.

²⁷Un ja tu liegsies to atlaist, tad Es sodīšu visas tavas zemes robežas ar vardēm,

²⁸Ka upe mudžēt mudžēs ar vardēm, un tās līdīs ārā un nāks tavos namos un guļamistabā un tavā gultā, un tās līdīs tavu kalpu namos un pie taviem ļaudīm ir viņu krāsnīs, ir viņu abrās.

²⁹Un pie tevis un pie visiem taviem kalpiem ielīdīs vardes.“