Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA OTRA MOZUS 8 Bible Online

OTRA MOZUS 8 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

OTRA MOZUS 8

¹Un tas Kungs sacīja Mozum: „Saki Aronam: „Izstiep savu roku ar savu zizli pār upēm, pāri kanāliem un pārplūdinātām vietām un liec nākt vardēm pār Ēģipti.“

²Un Arons izstiepa savu roku pār Ēģiptes ūdeņiem un lika vardēm nākt, un tās apklāja visu Ēģiptes zemi.

³Bet arī ēģiptiešu burvji ar savām burvju mākslām izdarīja to pašu; arī viņi lika nākt vardēm pār Ēģiptes zemi.

⁴Tad faraons atsauca Mozu un Aronu un sacīja: „Lūdziet savu Kungu, ka tas atņem vardes no manis un no manas tautas, jo es gribu atlaist tautu, lai tā upurētu savam Dievam, tam Kungam.“

⁵Un Mozus sacīja faraonam: „Pasaki man, kad lai es aizlūdzu par tevi, taviem kalpiem un tavu tautu, lai vardes vairs nenāktu pie tevis un tavā namā un atliktos vairs tikai upē?“

⁶Un viņš atbildēja: „Ritu.“ Un viņš sacīja: „Lai notiek pēc tava prāta, lai tu zinātu, ka nav neviena cita, kā vienīgi tas Kungs, mūsu Dievs.

⁷Vardes aizies no tevis, no tava nama, no taviem kalpiem, no taviem ļaudīm; tikai upē tās atliksies.“

⁸Kad Mozus un Arons iznāca ārā no taraona, Mozus piesauca to Kungu varžu dēl, kā viņš bija solījies faraonam.

⁹Un tas Kungs darija tā, kā Mozus lūdza; nobeidzās vardes namos, ciematos un laukos.

¹⁰Un tie tās savāca kaudžu kaudzēm, un visa zeme smirdēja.

¹¹Kad faraons redzēja, ka bija dabūjis atelpu, viņa sirds atkal kļuva cieta, un viņš tiem nepaklausīja, kā tas Kungs bija sacījis.

¹²Un tas Kungs sacīja Mozum: „Saki Aronam: „Izstiep savu zizli un sit zemes putekļus, ka tie top par odiem visā Ēģiptes zemē.“

¹³Un viņš darīja tā, un Arons izstiepa savu roku ar zizli un sita zemes putekļus, un radās odi; tie apstāja cilvēkus un lopus; visi zemes putekļi kļuva par odiem visā Ēģiptes zemē.

¹⁴Bet Ēģiptes burvji ar savām burvju mākslām darīja tāpat, lai radītu odus, bet tie to nespēja, un odi mocīja kā cilvēkus, tā lopus.

¹⁵Tad burvji sacīja faraonam: „Tas ir Dieva pirksts.“ Bet faraons apcietināja savu sirdi un neklausīja viņiem, kā jau tas Kungs bija sacījis.

¹⁶Un tas Kungs sacīja Mozum: „Celies rīta agrumā un nostājies faraona priekšā, kad viņš iet uz upi, un saki viņam: „Tā saka tas Kungs: „Atlaid manu tautu, lai tā Man kalpotu.

¹⁷Bet ja tu neatlaidīsi manus ļaudis, tad Es tev sūtīšu, taviem kalpiem, tavai tautai un tavos namos visādus indīgus kukaiņus, un tie piepildīs ēģiptiešu mājas un zemi, uz kuj-as tās celtas.

¹⁸Bet tanī pašā laikā Es saudzēšu Gošenes zemi, kurā mīt mana tauta, lai tur nebūtu indīgo kukaiņu, lai jūs zinātu, ka Es esmu tas Kungs tanī zemē.

¹⁹Tā Es taisīšu starpību starp manu tautu un tavu tautu rīt, kad šī zīme notiks.“

²⁰Un tas Kungs darija tā, un ļaunie kukaiņi nāca pulkiem faraona namā un viņa kalpu namos un visā Ēģiptes zemē, un kukaiņu bari postīja zemi.

²¹Tad faraons ataicināja Mozu un Aronu un sacīja: „Eita un upurējiet jūsu Dievam šinī zemē.“

²²Bet Mozus sacīja: „Tā nenākas darīt, jo upurēšana tam Kungam, mūsu Dievam, būs negantība ēģiptiešu acīs; lūk, un ja mēs upurētu, kas ēģiptiešiem ir negantība viņu acu priekšā, vai tie mūs nenomētātu akmeņiem?

²³Mēs gribam doties tuksnesī triju dienu gājumā un upurēt tam Kungam, mūsu Dievam, tā, kā Viņš to mums ir sacījis.“

²⁴Tad faraons sacīja: „Es atlaidīšu jūs, un jūs varēsit upurēt tam Kungam, jūsu Dievam; tikai pārāk tālu neaizejiet, —aizlūdziet par mani.“

²⁵Un Mozus sacīja: „Redzi, es aizeju no tevis un aizlūgšu par tevi tā Kunga priekšā, tad Viņš atņems kukaiņus no faraona, no viņa kalpiem un no viņa ļaudīm—rītdien; vienīgi faraonam nebūs atkal mani pievilt, ka tas neatļauj tautai aiziet un upurēt savam Kungam.“

²⁶Tad Mozus atstāja faraonu un lūdza to Kungu.

²⁷Un tas Kungs darīja tā, kā Mozus bija teicis, ļaunie kukaiņi atstājās no faraona, viņa kalpiem un viņa ļaudīm tā, ka nepalika neviena.

²⁸Bet faraons arī šoreiz nocietināja savu sirdi un neatlaida tautu.