Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA OTRA MOZUS 9 Bible Online

OTRA MOZUS 9 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

OTRA MOZUS 9

¹Tad tas Kungs sacīja Mozum: „Ej pie faraona un saki viņam: tā ir sacījis tas Kungs, ebrēju Dievs: „Atlaid manu tautu, lai tā Man kalpotu.

²Bet ja tu liegsies viņus atbrīvot un to vēl ilgāk aizkavēsi,

³Tad, lūk, tā Kunga roka gulsies uz taviem ganāmpulkiem, kas ir tīrumā, uz zirgiem, ēzeļiem, kamieļiem, liellopiem un sīklopiem ar ļoti smagu mēri.

⁴Un tas Kungs darīs atšķirību Israēla un Ēģiptes lopu starpā; neviens lops, kas pieder israēliešiem, nenobeigsies.“

⁵Un tas Kungs nolika noteiktu laiku un sacīja: „Rīt tas Kungs to darīs šinī zemē.“

⁶Un tas Kungs izpildīja šo nodomu nākamajā dienā; nobeidzās visi ēģiptiešu lopi, bet no israēliešu lopiem neviens nenobeidzās.

⁷Un faraons ievāca ziņas; un—lūk, no israēliešu lopiem neviens nebija nobeidzies. Bet faraona sirds palika cieta, un tas neatlaida tautu.

⁸Tad tas Kungs sacīja Mozum un Aronam: „Ņemiet pilnām saujām krāsns sodrējus, un Mozus lai tos met pret debesīm faraona acu priekšā.

⁹Tad tie kā sīki putekļi ies pār visu Ēģiptes zemi kā pār cilvēkiem, tā pār lopiem, un kļūs par strutojošiem augoņiem it visā Ēģiptes zemē.“

¹⁰Un viņi paņēma krāsns sodrējus un nostājās faraona priekšā, un Mozus meta tos pret debesīm, un tie kļuva par strutojošiem augoņiem kā cilvēkiem, tā lopiem.

¹¹Un burvji nevarēja nostāties Mozus priekšā to augoņu dēl, jo augoņi bija ir burvjiem, ir visiem ēģiptiešiem.

¹²Bet tas Kungs apcietināja faraona sirdi, un tas viņiem neklausīja, kā tas Kungs jau bija Mozum sacījis.

¹³Un tas Kungs sacīja Mozum: „Celies agri no rīta un nostājies faraona priekšā un saki viņam: tā saka tas Kungs, ebrēiu Dievs: „Atlaid manu tautu, ka tā Man kalpotu,

¹⁴Jo tagad Es sūtīšu visas savas mocības tavā sirdī, arī pār taviem kalpiem un taviem ļaudīm, lai tu zinātu, ka nav neviena tāda kā Es visā zemē.

¹⁵Jau tagad Es varētu izstiept savu roku un sist tevi un tavu tautu ar mēri, ka jūs tiktu izdeldēti no zemes virsus.

¹⁶Bet Es esmu tevi patiesi tāpēc taupījis, lai parādītos mans spēks un lai mans vārds tiktu teikts visā zemē.

¹⁷Bet vēl tu esi sacēlies pret manu tautu, viņu neatlaizdams.

¹⁸Luk, rit ap šo laiku Es likšu krist ļoti smagai krusai pār visu Ēģiptes zemi kāda tanī līdz šim nav bijusi no tās sākuma līdz šai dienai.

¹⁹Un tagad liec sadzīt savus ganāmpulkus mi visu, kas vien tev ir laukā, visus ļaudis un lopus, kādi atrodami tīrumā; bet, kas nebūs sapulcināti ēkās, pār tiem nāks nāve.“

²⁰Kufš faraona kalpu vidū bijās tā Kunga vārdu, tas saviem kalpiem un lopiem lika glābties pajumtē.

²¹Bet kas savu sirdi nepievērsa tā Kunga vārdiem, tas pameta savus kalpus un lopus tīrumā.

²²Un tas Kungs sacīja Mozum: „Izstiep savu roku pret debesīm! Tad krusa kritīs visā Ēģiptes zemē: pār cilvēkiem, pār lopiem un pār visiem lauku augiem Ēģiptes zemē.“

²³Un Mozus izstiepa savu zizli pret debesīm. Tad tas Kungs sūtīja pērkonus un krusu, un uguns nāca lejup uz zemi. Un tas Kungs lika krusai krist Ēģiptes zemē.

²⁴Un tur bija krusa, un uguns briesmīgi laistījās krusā, kāda nav bijusi Ēģiptes zemē, kamēr tur mituši ļaudis.

²⁵Un krusa nosita visā Ēģiptes zemē it visu, kas bija uz lauka, sākot ar cilvēku līdz lopam; ari visus augus tīrumos nosita krusa un salauza visus kokus laukā.

²⁶Vienīgi Gošenes zemē, kur Israēla bērni dzīvoja, nebija krusas.

²⁷Un faraons lika ataicināt Mozu un Aronu un tiem sacīja: „Es šoreiz esmu grēkojis; tas Kungs ir taisns, bet es un mana tauta, mēs esam bezdievīgi.

²⁸Lūdziet par mums to Kungu, jo pārāk daudz Dievam to pērkonu un krusas, un es gribu jūs atlaist un jums turpmāk vairs te nav jāpaliek.“

²⁹Tad Mozus viņam sacīja: „Kad es būšu izgājis ārā no pilsētas, tad es izstiepšu savas rokas pret to Kungu, un pērkoni mitēsies, un krusas vairs nebūs, lai tu atzīsti, ka zeme pieder tam Kungam.

³⁰Bet tevi un tavus kalpus es pazīstu, ka jūs vēl aizvien nebīstaties Dievu to Kungu.“

³¹Un lini un mieži tika apsisti, jo miežiem jau bija plaukušas vārpas, bet lini ziedēja.

³²Bet kvieši un divšķautņu mieži netika sasisti, jo tie bija vēlīni.

³³Un Mozus, atstādams faraonu un pilsētu, izplēta savas rokas pret to Kungu. Tad pērkoni un krusa mitējās, un lietus vairs negāzās uz zemi.

³⁴Bet kad faraons redzēja, ka lietus bija mitējies un pērkoni un krusa bija mitējušies, viņš turpināja grēkot un nocietināja savu sirdi, viņš un viņa kalpi.

³⁵Tā faraona sirds palika cieta un viņš neatlaida Israēla bērnus, kā jau tas Kungs bija runāiis caur Mozu.