Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA ĪJABA 11 Bible Online

ĪJABA 11 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

ĪJABA 11

¹Tad naamatietis Cofars pārņēma runu un sacīja:

²„Vai šī vārdu plūsma lai paliek bez atbildes, un vai lai šim valodīgajam vīram būtu taisnība?

³Vai lai tavas bezjēgas valodas dēj vīri klusē, ka tu vari izteikt apvainojumus, un nevaid, kas tevi apkaunina?!

⁴Tu gan apgalvo: Mana mācība ir skaidra, un Tavās acīs es biju šķists!

⁵Bet kā būtu, ja Dievs kādu vārdu pasacītu, un ja Viņš savas lūpas atvērtu pret tevi?

⁶Tad Viņš gan tev atklātu gudrības un atziņu apslēptos dziļumus, cik vispusīgi tie ir īstu zināšanu ziņā, tad tu saprastu, ka Dievs nepieskaita tev par ļaunu vēl visus tavus grēku parādus!

⁷Vai tad tu vari izprast Dieva apslēptos dziļumus vai pacelties līdz paša Visuvarenā pilnībai?

⁸Tās ir tik augstas kā debesis, —ko tu tur sasniegsi? Dziļākas nekā elle, cik tālu tur sniedzas tavas zināšanas?

⁹Tās garums ir gajrāks nekā zeme; tās platums platāks nekā jūra.

¹⁰Kad Viņš uzbrūk un gūsta un sauc kādu tiesas priekšā, kas Viņam to liegs?

¹¹Taisni Viņš pazīst neliešus, Viņš redz negantību, pat neveltīdams tai sevišķu uzmanību.

¹²Te jau pat tukšgalvim jākļūst prāta pilnam, un pat mežēzeļa kumeļam jāpārdzimst par cilvēku.

¹³Ja nu tu pats savu sirdi saved kāi tībā un gribētu plaši izplēst savas rokas pret Viņu,

¹⁴Ja tu ļaunumu ar savu paša spēku turi tālu nost no sevis, un ja tu savā teltī nedod vietas nekādai netaisnībai,

¹⁵Tad tādā brīdī tu gan savu seju bez vainas apziņas varētu pacelt, tu stāvētu nesatricināms kā no vapa izliets, tev ne no kā nebūtu jābīstas,

¹⁶Jo tad tu aizmirstu savas grūtības un ciešanas un atminoties tās tev šķistu kā ūdens, kas aiztecējis.

¹⁷Un tava dzīve tev būtu gaišāka nekā pusdiena, un ja tevi kādreiz apņemtu tumsa, tā būs kā rīta gaisma.

¹⁸Tu būsi iepriecināts ar to, ka tev vēl ir cerība, un, apskatoties visapkārt, tu jutīsies atbrīvots no bēdām un rūpēm, un tu varēsi mierīgi dusēt.

¹⁹Tā tu gulēsi, un neviena nebūs, kas tevi izbiedē, un daudzi meklēs tavu atbalstu un tev glaimos.

²⁰Bet bezdievīgo acis izīgs: patvē-rums tiem iet bojā, un viņu cerība uz dzīvi iznīkst, un vienīgā cerība paliek—izlaist garu!“