Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA ĪJABA 13 Bible Online

ĪJABA 13 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

ĪJABA 13

¹„Redziet, to visu manas acis ir redzējušas, manas ausis to ir dzirdējušas, tās to ir apjautušas.

²Ko jūs zināt, to arīdzan es zinu, es neesmu mazāk nozīmīgs nekā jūs.

³Patiesi, vienīgi uz to Visuvareno es gribētu runāt; mana vēlēšanās ir tiesāties ar Dievu.

⁴Tiešām, jūs neesat nekas vairāk kā melu izgudrotāji, jūs visi esat nederīgi ārsti.

⁵Ak kaut jel jūs pavisam klusētu, tad to jums varētu atzīt par īstu gudrību!

⁶Klausiet taču manu attaisnošanos; uzmaniet manas mutes pretiebildumus!

⁷Jeb vai jūs viltu gribat nest Dieva priekšā un Viņam par godu melot?

⁸Vai jūs Viņu gribat aizbildināt, nostāties Viņa pusē un būt Dievam tiesiskie pārstāvētāji.

⁹Vai tad būs labi, ja Viņš jūs caur caurim pārbaudīs, jeb vai jūs varat Viņu tā vieglprātīgi vilt, kā nereti parasts vilstīt cilvēkus?

¹⁰Ar visu stingrību jau gan Viņš jūs sodītu, ja jūs slepeni būtu nostājušies Viņa pusē.

¹¹Vai Viņa parādīšanās vien un nostāšanās augstu pāri par jums jūs galīgi neapmulsinātu, un vai jūs nepār-ņemtu bailes Viņa priekšā?

¹²Jūsu atziņu izpaudumi ir tik nesaturīgi kā pelni, un jūsu nocietinājumi ir vienkārši mālu savēlumi!

¹³Kaut reizi esiet klusi manā priekšā, es taču arī gribu runāt, lai pār mani nāktu kas nākdams!

¹⁴Kālab man savu miesu iemiegt savos zobos un savu dvēseli nest vaļēji savās rokās?

¹⁵Viņš jau mani tā kā tā nokaus, man nav uz Viņu nekas vairs ko cerēt, tikai savus ceļus es gribu Viņa vaiga priekšā aizstāvēt.

¹⁶Jau tas vien nāktu par labu manai glābšanai, jo neviens bezdievis vai viltnieks nevar nākt Viņa vaiga priekšā.

¹⁷Tad visai uzmanīgi klausaities manu runu un ar savām ausīm vērīgi uzņemiet manus apgalvojumus!

¹⁸Redziet, te nu es esmu sagatavojies uz manu tiesu, es zinu, ka man paliks taisnība.

¹⁹Kas tad ir tas, kas varētu ar mani tiesāties? Patiesi, tad es labāk ciestu klusu un mirtu!

²⁰Ak, lūdzams, tikai divi lietas nenodari ar mani: tad man nav jānoslēpjas Tava vaiga priekšā:

²¹Atvelc tālu nost no manis savu roku, un lai Tava drausmīgā parādība—un arī bailes no Tevis—mani neizbiedē!

²²Tad sauc, un es atbildēšu, vai arī es runāšu, un Tu man atbildi!

²³Cik lieli ir mani pārkāpumi un mani grēki? Dari man zināmus manus grēkus un manus pārkāpumus!

²⁴Kāpēc tad Tu apslēp savu vaigu, un kālab T u mani turi par savu ienaidnieku?

²⁵Vai Tu vēju nestai lapai vēlies iedvest bailes vai sakaltušus rugāju salmus vajāsi,

²⁶Ka Tu man paraksti tik rūgtas zāles un liec man nožēlot pat manas jaunības noziegumus un maldus?

²⁷Tu iespied manas kāju pēdas siekstā, un Tu cieši vēro visas manas gaitas un laupi manām kājām katru kustības brīvību,

²⁸Man, cilvēkam, kas tomēr izjūk kā tārpu sagrauzts rīks, kā drēbes, ko kodes saēdušas.“