Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA ĪJABA 15 Bible Online

ĪJABA 15 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

ĪJABA 15

¹Tad atļauju runāt lūdza temanietis Ēlifass un sacīja:

²„Vai tad gudram pieklājas neskaidras vējīgas atziņas dot atbildei, un vai tas savu krūti tiešām piepūtis ar austruma vēju?

³Vai viņš var izlikties nopietni atbildam ar nenozīmīgām runām un nelietderīgiem vārdiem?

⁴Vai tad tu gribi sagraut dievbijību, satricināt svētsvinīgo pielūgšanas klusumu, kāds Dievam pienākas?

⁵Taču tava paša vainas apziņa liek tavai mutei tā runāt, tu pats sev esi izraudzījis viltnieku valodu.

⁶Tava mute, bet ne es, tevi nosoda, un tavas lūpas tevi apsūdz, tās liecina pret tevi.

⁷Vai tu esi kā pirmais cilvēks piedzimis, vai esi vēl pirms kalniem nācis pasaulē?

⁸Vai tu slepeni esi noklausījies Dieva padomu un tā gudrību piesavinājies sev?

⁹Ko tad tāda tu nu zini, ko mēs nezinām? Ko saproti tu tāda, kas nebūtu ari mūsu atziņu krājumā?

¹⁰Ari mūsu starpā ir gan sirmas galvas, gan galīgi veci ļaudis, kas ir vēl ar daudz garākiem mūžiem nekā tava tēva dzīves laiks.

¹¹Vai tik maz vien tev nozīmē Dieva apmierinājumi un vārds, kas tev laipnībā un mīlestībā teikts?

¹²Kāpēc tevi aizrauj tavs paša dedzīgums, kālab tavas acis raugās īgni,

¹³Ka tu pret pašu Dievu vērs savu dusmu svelmi un izverdi tādu valodu no savas mutes?

¹⁴Kas tad ir cilvēks, ka tas šķīsts pastāvētu un ka no sievas dzimušais būtu taisnīgs?

¹⁵Lūk, pat uz savu svēto saimi Dievs nevar paļauties, pat debesis nav nemaz Viņa paša acīs tik nevainojamas,

¹⁶Bet cik daudz vairāk atmetams un nolādams ir cilvēks, šis šausmonis un izdzimums, kas ļaunumu dara tā, it kā viņš ūdeni dzertu!

¹⁷Es tevi pamācīšu, un tu uzklausi mani; ko es esmu garā redzējis, to es tev izskaidrošu, proti,

¹⁸Ko gudrie māk vēstīt, kas tiem viņu tēvu priekšā nav bijis jāslēpj,

¹⁹Viņi, kuriem vienīgi bija tikusi zeme nodota un kuru vidū vēl nebija apmeties neviens svešinieks:

²⁰Bezdievis ir visu mūžu pakļauts bailēm, tāpat kā varmākam ir jau iepriekš noteikts viņa gadu skaits.

²¹Viņa ausīs atbalsojas briesmu balsis, tieši mierīgas laimes brīdī viņam uzbrūk viņa iznīcinātājs.

²²Viņam nav nekādas cerības izkļūt no tumsības, tāds domā, ka viņš ir paredzēts zobenam.

²³Viņam ir jāklīst apkārt pēc maizes. Bet kur to atrast? Viņš zina sev Dieva nolikto iznīcības dienu tuvu klāt esam.

²⁴Viņu šausmina bailes un nemiers, un tie viņu nomāc tā kā ķēniņš, kas ir spēcīgi apbruņojies cīņai.

²⁵Tā kā tas savu roku bija pacēlis pret pašu Dievu un bija parādījis savu nepaklāvību Visuvarenajam,

²⁶Tad Dievs drāzās pret viņu ar izslietu kaklu un ar sava vairoga bieza-jiem kuprumiem,

²⁷Jo cilvēks pats savu seju ir apklājis ar saviem taukiem un uzbriedinājis sev resnu vēderu

²⁸Un jau dzīvo ārpus likuma izsludinātās pilsētas namos, kas nav apdzīvojami, kurus bija paredzēts pārvērst par drupu kaudzēm.

²⁹Tā viņš nekļūs bagāts, viņa labklājībai nav pamata, un viņa vārpas neliecas pie zemes, nekāds stāsts par viņa laimi neizpaudīsies pa viņa apdzīvoto zemi.

³⁰Viņam neizbēgt tumsas, un viņa atvasēm jānokalst karstā vēja pūsmā, un viņš pats izzudīs dusmu pilnās Dieva mutes dvesmā.

³¹Lai viņš nepaļaujas uz nelietību, ar to viņš tikai pieviļ pats sevi, jo nelietība būs viņa alga:

³²Iekāms vēl viņa laiks nav klāt, piepildās jau viņa liktenis, tā ka viņa paša galotnes palmas zars nepagūst sazaļot.

³³Kā vīna koks tas nokratīs neienākušos savus ķekarus, un kā olīvu koks tas nometīs savus ziedus.

³⁴Jo neauglīga ir bezdievīgo saime, un uguns aprij teltis dāvanu izspiedējiem.

³⁵Kas dzemdina grūtumu, tur piedzimst bēdas un bezdievība, un tā klēpis rada vienīgi vilšanos.“