Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA ĪJABA 17 Bible Online

ĪJABA 17 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

ĪJABA 17

¹„Mans gars ir salauzts, manas dienas ir galā, tikai kapavieta vien mani gaida.

²Patiešām, tikai mēdītāji ir man visapkārt un uz viņu ķildošanos jāno-raugās manām acīm!

³Es lūdzu, ieliec jel Pats pie Sevis ķīlu manis labad, jo kas gan cits kā galvinieks varētu man dot solījumu?

⁴Pats Tu viņu sirdi esi noslēdzis pareizai ieskatei, un tādēļ Tu nevari atļaut viņiem arī uzvarēt.

⁵Ja kāds savus draugus nodod, lai kaut ko iegūtu no viņu mantas, tad tādēļ izīgst viņa bērnu acis!

⁶Un mani Viņš ir nolicis tautām par apsmieklu, un man jāpieļauj, lai man spļauj sejā.

⁷Sāpju dēļ manas acis ir kļuvušas tumšas, un visi mani locekļi līdzinās vairs tikai ēnai.

⁸Un tālab taisnie izsamist, un šķīstais ir sašutis par neganto bezdievi.

⁹Bet taisnais turas pastāvīgi uz sava ceļa; kam ir tīras rokas, tas arvienu pieaug spēkā.

¹⁰Bet lai jau ari jūs visi atgrieztos pie manis; es lūdzu, nāciet, tomēr es jūsu vidū neredzu nevienu gudru.

¹¹Manas dienas ir aiztecējušas, mani nodomi ir sabrukuši, mani svētākie sirds centieni!

¹²Manu nakti viņi taisās pārvērst par dienu, jo man taču gaisma esot tuvāka nekā tumsa!

¹³Bet ja jau es gaidu uz nāves valstību kā uz savu nākamo mitekli, kurā tumsa jau uzklājusi man guļas vietu,

¹⁴Ja jau es kapu esmu nosaucis par savu tēvu, bet tārpus par savu māti un māsu, —

¹⁵Jā—kur tad, un kāda lai vēl būtu mana cerība, jā, tiešām cerība, —un kas var to saskatīt?

¹⁶Tā ved mani lejup pie nāves valstības vārtiem, kaut ari tur miesai pīšļos būs atdusa.“