Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA ĪJABA 21 Bible Online

ĪJABA 21 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

ĪJABA 21

¹Ījabs atkal atbildēja un sacīja:

²„Klausaities, klausaities manu runu, un lai tā aizstāj man jūsu mierinājumus!

³Atļaujiet man runāt, un pēc maniem vārdiem tad tu vari, cik gribi, zoboties!

⁴Vai tad mana sūdzība vispārīgi vēršas pret cilvēkiem, bet vai man nav iemesla savā garā būt nepacietīgam?

⁵Pagriezieties šurp pie manis, —un jūs sastingsit un liksit roku uz savas mutes!

⁶Pat man, tiklīdz es to tikai pieminu, ir jāizbīstas, un manu miesu sagrābj šaušalas!

⁷Kāpēc bezdievīgie paliek dzīvi, top veci un pieņemas pat vareni spēkā?

⁸Viņu vaigu priekšā droši ir nostiprinājušies to pēcnācēji, tāpat viņu acu priekšā viņu atvašu atvases.

⁹Viņu nami stāv neapdraudēti, tiem nevaid it nekādas bailes, un viņus neskar Dieva rīkste.

¹⁰Viņu vērsis aplec un neatstāj teles ālavās, viņu govs atnesas, tā neizmetās.

¹¹Tie savus mazos zēnus izlaiž kā avju pulkus, un viņu bērni lēkā bariem.

¹²Tie ir līksmi ar bungām un koklēm un priecājas ar stabuļu skaņām.

¹³Tie savas dienas vada brangi pārtikuši un mierā ieslīgst mirušo valstī.

¹⁴Un lūk, tomēr tie ir, kas saka Dievam: „Atkāpies no mums, mums nav nekādas patikas zināt Tavus ceļus!

¹⁵Kas tad ir tas Visuvarenais, ka mēs lai Viņam kalpojam, un ko tas līdz, ka mēs Viņu pielūdzam?

¹⁶Redziet, viņu laime un labklājība tomēr nav viņu rokās, un lai no manis tālu paliek bezdievīgo domāšanas veids!

¹⁷Bet cik bieži tad gadās, ka izdziest bezdievīgo gaismeklis un viņus skar iznīcības pirksts, ka Viņš viņiem piešķir likteņus saskaņā ar savām dusmām,

¹⁸Ka tie kļūst kā salmi vēja varā, kā pelavas, ko virpuļos aiznes lielā auka?

¹⁹Dievs pataupa, jūs sakāt, bezdievja nelaimi viņa bērniem. Taču Dievam vajadzētu to atmaksāt pašam bezdievim un tā, lai pēdējais to mana,

²⁰Ka lai viņa paša acis redz savu postu un lai viņš dzer malku no Visuva-renā bardzības!

²¹Un kāda gan tam bēda pēc paša dzīves par savu namu, pēc tam kad pārtraukts viņa ritošo mēnešu skaits?

²²Vai kāds dos pamācības Dievam, Viņam, kas tiesā pat visaugstākos?

²³Te viens nomirst pilns spēka visā mierā, pilnīgi bez rūpēm;

²⁴Viņa slauktuves un podi ir pilni piena, un smadzenes viņa kaulos ir barības spēcinātas;

²⁵Un citamjāmirstdvēselessarūgtinājumā, un tas nemaz nav baudījis laimes labumus.

²⁶Un abi vienādi tie guļ kapa smiltīs, un pāri tiem sedzas iznīcība.

²⁷Redziet, es labi zinu jūsu slepenos sirds nodomus, jūsu aizmugurisko viltu un paņēmienus, ar kādiem jūs man darāt pāri.

²⁸Ja jūs sakāt: Kur tad palicis dižciltīgā vadoņa dzīvoklis un kur ir bezdievīgo telts un iedzīve?

²⁹Vai tad jūs neesat jautājuši tiem, kas allaž tālus ceļus mēdz staigāt, un viņu pierādījuma spēka pilnos aizrādījumus jūs taču nevarat atstāt bez ievērības,

³⁰Proti, ka ļaunais glābjas nelaimes dienā un bardzības dienā top pasargāts?

³¹Un kas viņam atklāti acīs viņa ceļu pārmet, kas viņu soda, kad tas ko dara?

³²Nē, viņu vēl svinīgi pavada uz pēdējo dusas vietu un izliek pie viņa kapa vēl sardzi.

³³Maigi sedz viņu ieleias velēnas, un viņa dzīves gailas turpina tālāk visa pasaule, tāpat kā bezgala daudz ir bijis viņam priekšgājēju.

³⁴Kālab tad jūs mani mierināt ar neīstu patiesību? Jūsu atbildes ir un paliek tikai māņi!“