Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA ĪJABA 22 Bible Online

ĪJABA 22 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

ĪJABA 22

¹Tad temanietis Ēlifass sacīja šādus vārdus:

²„Vai Dievam no cilvēka ir kāds labums? Nē, ja cilvēks ir prātīgs, tad atlec gan labums pašam.

³Vai Visuvarenajam ir kāds labums, ka tu esi taisnprātīgs, jeb vai Viņš ko pelna, ka tu nesodīts staigā savus ceļus?

⁴Vai tu domā, ka tavas dievbijības dēļ Viņš tevi sodītu un ietu ar tevi tiesā?

⁵Vai drīzāk jau tava ļaunprātība nav pārāk liela, un taviem pārkāpumiem nav gala?

⁶Bieži taču tu bez pamata esi izpārdevis tev parādā palikušo tautas brāļu mantu un licis puskailiem novilkt viņu drēbes.

⁷Tu netiki izslāpušo ar ūdeni dzirdinājis, tu atrāvi maizes kumosu izsalkušam.

⁸Tikai tev kā dūres un spēka vīram piederēja zeme, un tikai augsti cienījamie drīkstēja tajā dzīvot.

⁹Tu pats aizraidīji projām tukšā atraitnes, un visam, kas bija bājra bērnu rīcībā, tu liki aiziet zudumā.

¹⁰Un tāpēc tev tagad ir izliktas visapkārt lamatas, un pēkšņi tev sāk uzmākties bailes.

¹¹Gaisma tev kļuvusi tumsa, tā ka tu vairs neredzi, un veseli ūdens blāķi klājas pār tevi.

¹²Un vai tad Dievs nav tik augsts kā debesis? Un skaties uz zvaigžņu augstumu, cik tās cildenas un tālas!

¹³Un tomēr tu vēl spried: „Ko gan Dievs zina? Vai Viņš caur tumšiem mākoņiem spēj tiesāt?

¹⁴Viņam taču skatu aizsedz padebeši, Viņš neko nevar redzēt, un Viņš kustas vienīgi šurpu turpu pa debesu izplatījumu.“

¹⁵Vai tu gribi turēties pie agrākās pasaules ceļiem, pa kuriem ļauni ļaudis reiz staigājuši?

¹⁶Tie, kas priekšlaikus bojā gājuši, kuru dzīves pamatus aizskalojuši plūdi,

¹⁷Kas mēdza atkārtoti sacīt uz stipro Dievu: Nost no mums! —Ko gan mums Visuvarenais var nodarīt?

¹⁸Un taču Viņš bijapildījis viņu mājas ar svētību. Bet bezdievīgo domāšanas veids lai būtu tālu no manis!

¹⁹Taisnie to redz un priecājas, un bezvainīgais tiem zobodamies uzsauc:

²⁰Tiešām, mūsu ienaidnieki ir iznīcināti, un uguns aprijusi visu, kas no viņiem pāri palicis!

²¹Iedraudzējies taču ar Dievu un saglabā mieru ar Viņu, tad tavs liktenis izveidosies svētīgi.

²²Uzklausi pamācību no Viņa mutes un ieslēdz Viņa vārdus savā sirdsprātā!

²³Ja tu atgriezīsies pie Visuvarenā, tad tu varēsi tikt atkal uzcelts no jauna, ja tu attālināsi grēkus no savas telts.

²⁴Tiešām, aizmet prom pīšļos neapstrādātā zelta gabalus un apstrādāto dārgo Ofīras zeltu iegremdē upju zvirgzdos,

²⁵Lai tad Visuvarenais būtu tavs visdārgākais zelts un Viņa bauslība lai būtu tavs sudrabs,

²⁶Tikai tad tu pilnā mērā iepriecināts varēsi paļauties uz Visuvareno un pret Dievu uzticībā pacelt savu vaigu.

²⁷Tu Viņu lūgsi, un Viņš tevi pa-klausīs, un savus īpašos solījumus Viņam tu varēsi izpildīt.

²⁸Ja kādu nodomu tu uzsāksi, tad tas tev izdosies, un pār taviem ceļiem spīdēs gaisma.

²⁹Ja tie vedīs lejup, tu atradīsi spēku pats sev uzsaukt: Augšup! un pie zemes piespiestiem, —bēdīgiem, pazemī-giem Viņš palīdz tikt atkal uz kājām.

³⁰Pat to, kas nav bez vainas, Viņš izglābs un izglābs viņu tavu roku šķīs-tuma dēļ.“