Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA ĪJABA 3 Bible Online

ĪJABA 3 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

ĪJABA 3

¹Un ījabs atvēra savu muti un nolādēja dienu, kad viņš bija dzimis.

²Un ījabs izsaucās un sacīja:

³„Lai izgaist diena, kurā es piedzimu, un nakts, kas vēstīja: Saņemtais ir zēns!

⁴Šī diena lai top tumsa! Pēc tās no augšienes lai netaujātu Dievs, un dienas spožums lai tai nespīd pāri!

⁵Bet tumsa un nāves ēnas lai prasa to atpakaļ kā savējo. Padebešu tumsa lai klājas pār to, un dienas gaismas satumsums lai padara to baismīgu!

⁶Tā nakts lai kļūst par tumsas laupījumu! Lai tā nekad netiek ieslēgta gada dienās, un lai tā neiekļūst mēnešu kārtu skaitā!

⁷Tiešām, šī nakts lai paliek neauglīga, tanī lai neizpaužas prieks!

⁸Tie, kas nolād dienu, lai to nolād, tie, kas prot un spēj sakaitināt pat leviatānu!

⁹Tumšas lai paliek tās ritausas zvaigznes: lai tā gaida uz gaismu, bet gaisma lai neparādās, un lai tā nekad neierauga rītausmas smaidu,

¹⁰Jo tā nebija aizslēgusi manas mātes klēpi, un līdz ar to bija palikušas nenoslēptas arī bēdas manu acu skatieniem.

¹¹Kādēļ es neesmu nomiris mātes miesās vai bojā gājis, kad es iznācu no mātes klēpja?

¹²Kādēļ mans tēvs mani ņēma uz saviem ceļiem, un kādēļ es esmu likts pie mātes krūtīm, lai es zīstu?

¹³Jo tad jau es būtu apgūlies kapa tumsā, es snaustu, es būtu jau iemidzis, man būtu atpūta

¹⁴Kopā ar ķēniņiem un zemes varenajiem, tiem, kas sev par nāves mitekli ir cēluši diženas dusas vietas,

¹⁵Vai kopā ar lieliem kungiem, kubiem bija zelts un kas savus namus pilnus pildīja ar sudrabu;

¹⁶Vai atkal līdzīgi nelaikā dzimušajam bērnam manis vairs nebūtu, vai es būtu izzudis kā zīdainītis, kas gaismas neredzējis.

¹⁷Tur pat bezdievīgie ir mitējušies trakot savās dusmās, un tur atdusa tiem, kūpi spēki ir galā,

¹⁸Tur apcietinātie gūstekņi visi kopā atrod mieru, tie nedzird darba uzrauga balsi.

¹⁹Tur mazs un liels ir tas pats, un kalps no sava kunga top brīvs.

²⁰Bet kāpēc gan iekšēja smaguma nospiestam ir dota gaisma, un tam, kas sarūgtināts dvēselē, dzīvība?

²¹Tiem, kas ilgodamies gaida nāves, un tās nava? Tiem, kam tāds liktenis, ka tā vairāk meklējama nekā manta?

²²Tiem, kas priecātos par kapa akmeņu kopu, kas gavilētu, ja būtu atraduši savu kapa vietu?

²³Kāpēc Viņš to nedod tam stiprajam vīram, kam viņa cejš ir naktī apslēpts un kam Dievs izeju ir noslēdzis?

²⁴Jo, iekāms es vēl savu maizīti ēdu, jau atskan manas nopūtas, un manas vaimanas plūst kā ūdens.

²⁵Šausmas, kufas es bijos, ir mani aizsniegušas, tas, no kā es vairījos, ir mani sagrābis;

²⁶Un nu man nav miera, man trūkst elpas, un es nedabūju atpūsties, un bēdas nāk uz bēdām.“