Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA ĪJABA 33 Bible Online

ĪJABA 33 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

ĪJABA 33

¹„Bet toties tu pats, ījab, uzklausi tagad manu runu un uzņem visus manus vārdus ar labi plati atvērtu ausi!

²Ievēro, ja es tagad atveru savu muti un mana mēle liek sevi visvairāk dzirdēt,

³Tad mani vārdi ir vaļsirdīgi un atklāti kā mana sirds, un ko manas lūpas zina, to tās ari izrunā neviltoti un nopietnībā.

⁴Mani ir radījis Dieva Gars, un Visuvarenā dvaša piešķir man dzīvību.

⁵Ja tu to spēj, tad atspēko mani; apbruņojies ar stingriem pierādījumiem un dodies pret mani cīņā!

⁶Redzi, es esmu tāds pats kā tu, ja nākas stāties Dieva priekšā, ari es esmu ņemts no zemes.

⁷Nē, mana bardzība lai nesabaida tevi, un pārmetumi, kādus es pret tevi vēršu, lai nav tev par smagiem!

⁸Tu jau esi pats runājis, manām ausīm klausoties, un es esmu skaidri sadzirdējis atskanam no tavas mutes šādus tavus vārdus:

⁹Es esmu nevainīgs, bez jebkāda nozieguma, šķīsts, man nav nekādu pār-kāpumu!

¹⁰Tiešām, Dievs nepamatoti piekopj naidīgu rīcību pret mani; Viņš manī saskatu savu ienaidnieku.

¹¹Viņš manas kājas liek siekstā, stingri uzmana visus manus ceļus.

¹²Redzi, tur tev nav taisnības, man tev ir jāatbild, jo Dievs ir daudz augstāks nekā cilvēks.

¹³Kādēļ tu esi izteicis pret Viņu pārmetumus, ka Viņš tev uz taviem vārdiem nedodot nekādu atbildi?

¹⁴Patiesībā Dievs runā vienreiz un ari vēl otrreiz, bet to vairs ļaudis neievēro.

¹⁵Sapnī, nakts parādībās, kad jo dziļš miegs nolaidies pār cilvēku, kad tas īsā snaudā iemidzis savā guļamā vietā,

¹⁶Tad vienmēr Viņš atvef cilvēka ausi un brīdina ļaudis ar biedinājumu, apstiprina ar zīmogu, tiem iedveš bijību,

¹⁷Lai cilvēku atturētu un atrautu no nodomātā ļaunā darba un īstu vīrieti pasargātu no lepnības un pārmērīgas pašiedomības,

¹⁸Lai paglābtu viņa dvēseli no apakšzemes un viņa dzīvību no bojā ejas caur nāves zobenu vai nāves šautru.

¹⁹Viņš to audzina un pārmāca ari ar ilgstošām un smagu ciešanu pilnām sāpēm uz tā gultas, lauzīdams viņam visus viņa kaulus,

²⁰Tā ka viņam riebj paša dzīvei nepieciešama dienišķā maize, un viņa ēstgribai pat viņa mīļākais ēdiens;

²¹Viņa miesa izdilst, ka tur nepaliek ko redzēt, un viņa kauli izspiežas, kas citkārt nebija redzami.

²²Tiešām, viņa dvēsele ir jau tuvu klāt pie kapa, un viņa dzīvība vietai, kufā valda tikai nāves vara.

²³Un ja nu tad pār viņu stāv kāds eņģelis kā starpnieks un aizbildnis, kā viens no tūkstošiem, lai nodotu liecību par cilvēka taisnīgumu,

²⁴Un ja tas tad par viņu apžēlojas un saka: Izglāb viņu, lai tas nenogrimst kapā, io es esmu atradis izpirkšanas maksu,

²⁵Tad viņa miesa atkal pildās ar jaunības spēku, tā ka viņš jūtas pārnests atpakaļ savās senajās jaunības dienās.

²⁶Viņš tad nāk ar lūgšanām pie Dieva, un Dievs viņu iepriecina; Dievs ļauj viņam skatīt lielā sirdspriekā savu vaigu, un Dievs tad atdod cilvēkam viņa taisnību.

²⁷Tāds tad jūtas cilvēku starpā uz taisnas takas un atzīstas: Es biju grēkojis, aizkāris taisnību, bet tomēr tas nav man pieskaitīts par ļaunu!

²⁸Dievs izglāba manu dvēseli no bojā ejas kapā, un mana dzīvība priecājas, skatīdama gaismu!

²⁹Redzi, to visu dara tas stiprais Dievs un dara to cilvēkam div-un trīskārt,

³⁰Lai viņa dvēseli atturētu no kapa, lai dotu viņam iespēju dzīvības gaismas apstarotam tikt.

³¹Ievēro labi, ījab, uzklausies mani, esi klusu un ļauj man runāt!

³²Ja tev kas ko sacīt, tad atspēko mani; runā, jo man būtu visai patīkami tevi attaisnot!

³³Bet ja tev nav iespējams neko teikt, tad klausi mani; ciet klusu, un es tev mācīšu gudrību!“