Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA ĪJABA 36 Bible Online

ĪJABA 36 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

ĪJABA 36

¹Un Ēlihus turpināja un sacīja:

²„Pacieties vēl mazu bridi, lai es tevi pamācu, jo man jautājumā par Dievu vēl vairāk kas sakāms.

³Es gribu ar savām plašām zināšanām jautājumu aptvert plašāk, lai palīdzētu savam Radītājam gūt taisnību,

⁴Jo, tiešām, mana runa nav aplama: tavā priekšā ir vīrs, kam netrūkst zināšanu un atziņu.

⁵Redzi, Dievs ir varens, bet ne bez līdzdalības jūtām, Viņš ir varens savā sirdsspēkā.

⁶Viņš neatstāj dzīvu bezdievīgo, bet Viņš piešķirs taisnību ari apspiestajiem.

⁷Viņš neatrauj savu acu skatu no taisnā, bet ķēniņiem tronī Viņš nodrošina paļāvīgu sēdēšanu, lai viņi būtu paaugstināti.

⁸Bet kad viņi iesaistīti važās un guļ gūstā ieslēgti siekstās,

⁹Tad Viņš ar to ceļ viņiem acu priekšā viņu pašu rīcību un arī viņu pārkāpumus, ka tie sevi bijuši iecerējuši pārāk varenus;

¹⁰Un tā Viņš atdara viņu ausis brīdinājumiem un atgādina viņiem atrauties no ļaunā.

¹¹Ja nu tagad tie Viņam klausa un pakļaujas, tad viņi savas mūža dienas noved labā galā,

¹²Bet ja de neklausa, tad tie iet bojā pēkšņā nāvē un nomirst bez īstas atziņas.

¹³Tad nu tādi, kufiem ir bezgodīga sirdsprāta domas, iedegas dusmās un nesauc pēc glābēja, kaut gan Viņš[9] pats viņus sasējis važās.

¹⁴Tad viņu dvēsele mirst jau jaunības spēkā, un viņu mūžs beidzas kā prieku zēniem.

¹⁵Cietējus turpretī Viņš tieši izglābj viņu ciešanu dēļ un atver viņu ausis kā atlīdzību par viņu ciešanām.

¹⁶Viņš arī tevi cenšas izraut no bēdu rīkles plašumā, kur nav bēdu, un tavs galds būs pilns ar tauku, bagātīgu uzturu.

¹⁷Bet ja esi pilnīgi pakļāvies bezdievīgo spriešanas veidam, tad tiesa un sods ķers tevi pašu.

¹⁸Piesargies, ka tava gara ievirze tevi nenoved pie Dieva nopaļāšanas un tevi nesamaldina lielā izpirkšanas maksa (vai arī uzliktā soda lielums)!

¹⁹Bet vai tava saukšana pēc palīga tevi atsvabinās no nomāktības un grūtā stāvokļa, tāpat kā visi tavi ārkārtīgo piepūļu paņēmieni?

²⁰Neilgojies pēc tās nakts, kas kādreiz spiež citas tautas atstāt sava dzīves vietas!

²¹Piesargies, ka tu nepieslienies kādam ļaunam darījumam, jo tas tev vairāk patīk nekā pacietība.

²²Redzi, varens ir Dievs, un lielas lietas Viņš veic ar savu spēku; kas ir tāds lietpratējs kā Viņš?

²³Kas Viņu gan pamācījis, kādu gaitu iet, un kas jebkad ir varējis Viņam teikt: Tu esi darījis nepareizi?

²⁴Piemini, tev ir jāteic Viņa roku darbs, kas ir tāds, ka cilvēki to dziesmās daudzina!

²⁵Ikviens cilvēks to uzlūko ar izbrīnu, un taču mirstīgais spēj to ieraudzīt tikai no tālienes.

²⁶Redzi, Dievs ir pārmērīgi dižens mūsu atziņai, un mēs neapjaušam Viņa gadu skaitu.

²⁷Viņš liek pacelties no jūļ-as augšup ūdens pilieniem, lai tie no tvaikiem, kurus Viņš rada, atkal kā lietus pilētu lejup,

²⁸Kā ir pilni visi mākoņi un kam tie liek nolīt pār visu jaužu daudzumu.

²⁹Un kas var izdibināt, kā mākoņi izplešas plašumā, un pērkona dārdus no Viņa paša telts?

³⁰Redzi, Viņš ģērbjas zibeņu spīdumā un liek tiem slīdēt pār vistumšāko jfij-as dzelmju plašumiem,

³¹Jo tā Viņš soda tautas un reizē dod arī pārpilnām barību.

³²Abas rokas Viņš ietērpis mirdzošajos liesmainos zibeņos un raida tos pretī uzbrucējam.

³³Viņa pērkona dārdi vēstī Viņa kā varas nesēja tuvošanos, kas liek savām dusmām darboties pret Jaunumu.“