Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA ĪJABA 38 Bible Online

ĪJABA 38 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

ĪJABA 38

¹Un tas Kungs no tuksneša vētras mākoņa atbildēja ījabam un sacīja:

²„Kas ir tas, kas Dieva glābšanas nodomus aptumšo ar vārdiem, kupiem nav jēgas?

³Celies, apjoz kā varonīgs cīnītājs savus gurnus, tad Es tev jautāšu, bet tu Man atbildi!

⁴Kur tu biji tolaik, kad Es zemi veidoju? Pasaki to, ja tev ir tāds gudrs prāts!

⁵Kas ir noteicis tās samērus—tu laikam to zini? —Vai kas pāri tai ir izstiepis mērauklu?

⁶Iekš kā iegremdēti tās pamatbalsti, vai kas ir licis tās stūpa akmeni,

⁷Tad, kad visas rīta zvaigznes kopā priekā dziedāja un visi Dieva dēli[11] gavilēja?

⁸Un kas noslēdza jūpu ar stipriem vārtiem, kad tā, dzīvi burbuļodama, izplūda ārā no savas mātes klēpja,

⁹Tolaik, kad Es mākoņus tai izveidoju par tērpu un ietīstīju to tumsā it kā tinamos autos?

¹⁰Kad Es tai noteicu savu nolikto robežu un pieliku šai robežai aizšaujamās bultas un durvis

¹¹Un teicu: Līdz šai vietai tu plūdīsi, bet nc tālāk, un šeit lai norimst tavi lepnie viļņi!

¹²Vai tu savās mūza dienās jebkad esi pavēlējis aust rītam vai rīta gaismai ierādījis savu vietu,

¹³Lai tā aptvertu visas zemes malas un lai bezdievīgie tiktu aizbaidīti prom no tās?

¹⁴Zeme pati tad pilnīgi pārvēršas līdzīgi vaskam zem zīmoga, un viss izliekas tad kā goda tērpā.

¹⁵Bet bezdievīgiem tiek tās gaisma atrauta, un sitienam paceltais elkonis tiek salauzts gabalos.

¹⁶Vai tu jebkad esi nonācis pie jūpas iztekas, vai ari pastaigājies pa pasaules jūpu tumšākajām dzelmēm?

¹⁷Vai tavā priekšā ir kādreiz vērušies vaļā nāves vārti, un vai tu esi redzējis ieeju ēnu valsti?

¹⁸Vai tu esi aptvēris ar savām acīm bezgalīgos zemes plašumus? Pasaki, ja vien tu visu to zini!

¹⁹Kur ir ceļš, kas ved uz gaismas mājokļiem, un kur ir tumsas mītne,

²⁰Ka tu tumsu spētu novest tās novadā un ka tu tik labi pārzinātu tekas uz tās mājām?

²¹Tu jau to laikam droši vien zini, jo tai laikā tu jau biji piedzimis, un tik liels ir tavu mūža dienu skaits!

²²Vai tu esi varējis noiet līdz attālākām sniega krātuvēm, un vai tu esi apskatījis krusas krājumus,

²³Kādus Es esmu savācis piemeklējumu laikiem, cīņas un kapa dienām?

²⁴Kur tad ir ceļš turp, kur gaisma dalās, un no kurienes pa visu zemi izplatās austrumu vējš?

²⁵Kas izrāva lietus plūsmām notekas un ierādīja ceļu pērkona strēlei,

²⁶Lai lietus lītu pār zemi, kupā nav ļaužu, pār klajumu, —kur arī nav nevienas dzīvas dvēseles,

²⁷Lai bagātīgi piesātinātas ar veldzi kļūtu postašas un tuksnesis un lai liktu no jauna tanī augt zaļam zelmenim?

²⁸Vai lietum ir tēvs? Un kas ir tas, kas dzemdina rasas pilienus?

²⁹No kuļra mātes klēpja ir cēlies ledus, un kas licis rasties debesu sarmai,

³⁰Kad kā akmeņi sastingst ūdeņi un viļņu spogulis saslēdzas kopā par cietu vāku?

³¹Vai tu sēji kopā gaišām saitēm Sietiņa zvaigznes, un vai tu raisīji vaļā Oriona zvaigžņu jostu?

³²Vai tu liec parādīties Zodiaka tēliem pareizā laikā, un vai tu vedi Lielo Lāci kopā ar viņa mazuļiem?

³³Vai tu zini debesu likumus, un vai tu nosaki debess valdīšanu pār zemi?

³⁴Vai tu vari likt savai balsij pacelties līdz pat padebešiem, tā ka straumēm līstošs lietus tevi pilnīgi pārklātu?

³⁵Vai tad tu izsūti zibeņus, ka tie dodas savās gaitās un tad tev atkal paziņo: „Redzi, še mēs esam?

³⁶Kas gan ir ielicis mākoņu slāņos gudrību, vai kas ir gaisa veidojumam piešķīris saprātu?

³⁷Kas gan ar savu paša gudrību spēj izskaitīt pūkainos mākoņus, un kas liek izlietics pār zemi debess ūdens tvertnēm,

³⁸Kad viss zemes virsus ir sacietējis kā metalla lējums un visas zemes pikas un pītes ir cieši sasaistījušās kopā?

³⁹Vai tu vari iet lauvas mātes vietā medīt laupījumu un apmierināt lauvēniem plēsoņu izsalkumu,

⁴⁰Kad tie paši, sarāvušies un saduguši, tup savās alās vai arī, ievilkušies biezoknī, guļ glūnēdami?

⁴¹Kas tad krauklim sagādā barību, kad viņa mazuļi jo žēli ķērc pēc Dieva palīdzības, kad tie aiz pārtikas trūkuma klīst apkārt un klīzdami pagurst, būdami jau tuvu nāvei?“