Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA ĪJABA 41 Bible Online

ĪJABA 41 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

ĪJABA 41

¹„Redzi, tātad cerība uzveikt viņu izrādās pilnīgi veltīga: jau viņu uzlūkojot vien, cilvēks sabrūk un jūtas pieveikts.

²Neviens nav tik trakulīgi pārgalvīgs, ka tas gribētu viņu satraukt, un kurš gan ir tas, kas spētu stāties viņam pret! un sveikā palikt?

³Kupš visā zemes virsū ir tāds? Un kas var kādam likt pieiet tuvu tam klāt, apgalvojot, ka tādam labi klāsies? Un kupš Man būtu kaut ko nodarījis tā, ka Es viņam to piedotu? Manējs ir viss, kas zem debesīm atrodams!

⁴Nē! Es negribu klusēt par viņa locekļiem nedz par viņa spēku pārpilnību, nedz arī par ķermeņa veidojuma glītumu.

⁵Kas jel kad ir atsedzis virsējo kārtu viņa bruņu tērpam, kas mēģinājis kaut kā izsprausties cauri viņa mutes divkāršo žokļu noslēgumam?

⁶Kas ir atvēris viņa rīkles divkāršo aizsprostu? Viss viņa zobu tuvumā ir šausmu pilns.

⁷Lepnas ir viņa bruņu zvīņas, žmaugi piegulošas cita citai kā ciešā kalumā.

⁸Viena pieslienas jo cieši otrai, un neviena gaisa strūkliņa nevar izspiesties tām cauri.

⁹Cita ar citu tās cieši saskārušās, nedalāmi viena cieši iesaistīta otrā.

¹⁰Viņa šķaudīšanās liek uzmirdzēt gaismas atspulgiem, kā pirmie rīta ausmas stari ir viņa acis.

¹¹No viņa mutes izšaujas liesmas, izsprakšķ veseli dzirksteļu kūļi!

¹²Bet no viņa nāsīm paceļas dūmi kā no verdoša katla vai mitru salmu ugunskura.

¹³Viņa elpa liek gailēt oglēm, no viņa mutes izverd liesmas un karstums.

¹⁴Viņa skaustā mīt spēks, un viņam pa priekšu traucas baismu pilnas bailes.

¹⁵Viņa miesa daļas saistās cieši kopā, tās it kā uzkaltas viņam un nav kustināmas.

¹⁶Viņa sirds tik cieta kā akmens un tik nekustīga kā apakšējais dzimu akmens.

¹⁷Kad viņš pieceļas kājās, tad izbīstas paši drošsirdīgākie aiz bailēm un pazaudē savas rīcības spējas.

¹⁸Kad viņam cērt, tad zobena asmens skaj viņu tikpat maz kā šķēps, metamais durklis vai bulta.

¹⁹Dzelzs viņam šķiet līdzīga salmiem, un varš līdzīgs sapuvušam kokam.

²⁰To nepiespiedīs bēgt strēlnieks ar sava loka šautru; kā pelavu pikas tam ir lingas mestie akmeņi.

²¹Kā salmiņš tam izliekas pat smagā vāle, un tikai smaidu viņā rada šķēpa trieciens.

²²Zem pašas viņa pavēderes ir asi kasīkļi, un kā platas kuļamās slēpes, viņam guļot, tās iespiežas dūņās,

²³Viņš ir tas, kas liek dzelmei uzvirt kā podam, un jupu tas izmaisa kā zāļu vārāmo trauku.

²⁴Aiz sevis tas atstāj taku spīdam, tas pārvērš jūjras virsu sudraba vizmā.

²⁵Virs zemes tam nav līdzinieka; viņš ir radīts, lai būtu bez jebkādām bailēm.

²⁶Uz visu, kas vien ir augsts, tas noskatās ar nicinājumu: viņš pats ir ķēniņš par katru cildenāku radību!“