Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA ĪJABA 5 Bible Online

ĪJABA 5 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

ĪJABA 5

¹„Sauc vien, varbūt radīsies kāds, kas tev atbildēs? Uz kupu no svētajiem eņģeļiem tu gribi savu skatu vērst?

²Tik tiešām, nelgu nokauj sirdsēsti, un vientiesīgo nogalina viņa pārmērīgā dedzība.

³Es esmu gan redzējis ari nelgu iesakņojamies, bet drīzi vien man bija jānolād viņa miteklis.

⁴Viņa bērniem nebija nekāda atbalsta, tiesas priekšā vārtos tie tika samīti, jo nebija neviena glābēja.

⁵Viņa pļāvumu apēda trūkuma cietējs, pat no ērkšķu vidus tie to izņēma, un plēsīgie tvēra pēc viņa mantības.

⁶Jo nelaime neizaug no zemes pīšļiem, un ciešanas nedzen asnus no druvas,

⁷Bet cilvēks pats rada ciešanas, un kā dzirkstis tās uzlido jo augstu.

⁸Bet es gan censtos iet klāt Dievam, un savu lietu es celtu priekšā Dievam,

⁹Tam, kas dara jo varenas lietas, kujras nav izdibināmas, un brīnuma darbus bez skaita,

¹⁰Viņam, kas liek lietum nolīt pār zemes virsu un kas pavēl debesu veldzei sniegt spirdzinājumu druvām līdzīgi tam,

¹¹Kā Viņš liek augstāk pacelties zemajiem un liek kādreiz noskumušajiem priecāties par augstāko laimi;

¹²Viņam, kas neliek izdoties viltnieku nodomam, tā ka viņu rokas negūst panākumu;

¹³Viņam, kas notver gudros viņu viltībās, tā ka viltīgie pārsteidzas paši savos viltus nolūkos:

¹⁴Dienu tie saduras ar tumsu, un pašā dienas vidū viņi grābstās kā nakts laikā.

¹⁵Viņš ir tas, kas izglābj no zobena asmeņa neapbruņotos un nabago no stiprā rokas.

¹⁶Un tā nelaimīgajam atkal rodas cerība, jo aplamība pati aizdara savu muti.

¹⁷Redzi, svētīgs tas cilvēks, kupu Dievs pārmāca, tāpēc nenonidni tā Visuvarenā pārmācības,

¹⁸Jo Viņš gan ievaino, bet ari pārsien, ja Viņš ko sasit, tad Viņa roka atkal dziedina.

¹⁹Sešos grūtumos Viņš tevi paglābs, bet septītajā vairs bēdas tevi neskars.

²⁰Un bada dienā Viņš tevi izglābs no nāves, bet kapa laikā no zobena varas.

²¹No ļaunām mēlēm tu būsi drošs, un tev nebūs jābīstas no izpostīšanas, ka tā tevi sasniegs.

²²Tā tu drīkstēsi smieties par postu un dārgiem laikiem, un no lauku zvēriem tev nebūs ko bīties,

²³Jo tev ir sava draudzība ar tīruma akmeņiem, bet plēsīgie zvēri sadzīvo ar tevi mierā.

²⁴Un tagad tu atzīsi, ka tava telts ir drošībā, un kad tu apstaigā savu pagalmu, tu redzi, ka tev nenieka netrūkst,

²⁵Un tu piedzīvosi, ka tavu pēcnācēju būs daudz, un to, kas no tevis būs cēlušies, ir tik, dk zāles virs zemes.

²⁶Un vecuma pilnbriedā tu ieslīgsi kapā, kā top ievākts nobriedumu sasniedzis kūlītis.

²⁷Redzi, to mēs esam izdibinājuši, klausi to un paturi labi vērā!“