Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA ĪJABA 7 Bible Online

ĪJABA 7 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

ĪJABA 7

¹„Vai cilvēkam zemes virsū nav sīvi jācīnās, vai viņa mūža dienas nav kā algādža dienas?

²Kā vergs ilgojas pēc ēnas, kā algādzis, kas cerē uz savu algu,

³Tā es sev īpašumā ieguvu vilšanās mēnešus, un man piedevām pielika klāt naktis ar bēdām.

⁴Tiklīdz apguļos, man jādomā: Cik ilgs laiks paies, kad es atkal piecelšos? Tad seko bezgala gafi izstiepusies nakts, un man galīgi apnikusi mana grozīšanās un valstīšanās līdz pašai rīta stundai.

⁵Manas miesas ietērps ir tārpu sagrauzti puveši un zemjaina krazga, mana āda ir sarāvusies čokurā, un tā čūlo.

⁶Manas diena lido ātrāki nekā audēja spole un izgaist bezcerībā.

⁷Piemini, ka visa mana dzīve ir tikai dvesma, manām acīm nebūs vairs lemts skatīt laimi kā sendienās!

⁸Tā cilvēka acs, kurš mani vēl redz, mani drīz vairs neredzēs; kad tavas acis mani meklēs, tad manis vairs nebūs.

⁹Kā mākonis izjūk un izgaist, tā arī tas, kas aizgājis mirušo valsti, vairs neuzkāpj atpakaļ zemes virsū.

¹⁰Tas vairs otrreiz neatgriežas savā namā, un viņa dzīves vieta vairs neko nezina par viņu!

¹¹Tad arī es savu muti vis neapklusināšu, bet runāšu savas dvēseles izmisumā, es žēlošos savā sirdsrūgtumā, savas sirds bailēs.

¹²Vai tad es esmu jūfa vai kāds jūras pūķis, ka Tu mani aplenc ar izliktiem sargiem?

¹³Kad es domāju: Mana gulta mani nomierinās, manas cisas dalīsies ar mani bēdās,

¹⁴Tad Tu mani izbiedē ar sapņiem, un Tu mani iztrūcini ar parādībām.

¹⁵Tad es labāk gribētu noslāpēts būt, labāk nāvi nekā te tādas mokas!

¹⁶Es esmu apnicis, es negribu te tā mūžīgi dzīvot, atstājieties jūs no manis, jo vairs tikai neilga gaisa pūsma ir manas dienas!

¹⁷Kas ir cilvēks, ka Tu to tik augstu cel, un ka Tu viņam esi pievērsis savu sirdsprātu un savu acu zīles,

¹⁸Un Tu viņu piemeklē ik rītu, un Tu viņu pārbaudi ik acumirkli?

¹⁹Kādēļ Tu nenogriezies nost no manis un nepamet mani uz bridi, ļaudams man norīt savas siekalas?

²⁰Ja es esmu grēkojis, ko es ar to Tev esmu kaitējis, Tu, Cilvēka Sargs un novērotājs? Bet kāpēc Tu mani esi sev izvēlējies par piemeklējamo, ka es sev pašam esmu kļuvis par nastu?

²¹Kādēļ Tu nepiedod man manus grēkus un neatlaid manu noziegumu? Jo tad es varētu atgulties pīšļos, Tu mani meklētu, bet manis vairs nebūtu.“