Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA PSALMI 102 Bible Online

PSALMI 102 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

PSALMI 102

¹Grēku sūdzēšana un lūgšana. Nelaimīga cilvēka lūgšana, kad tas izmisumā nāk ar savām žēlabām tā Kunga priekšā.

²Klausi, ak Kungs, manu lūgšanu, manas vaimanas lai nonāk Tavā priekšā!

³Neapslēp man savu vaigu bēdu laikā, piegriez man savu ausi, kad es Tevi piesaucu, steidz paklausīt mani!

⁴Ak, manas dienas ir izkūpējušas kā dūmi, mani kauli izdeguši līdzīgi pagalei.

⁵Satriekta ir mana sirds, izkaltusi kā zāle, es pat aizmirstu ēst savu maizi.

⁶No vaimanām mani kauli līp man pie manas miesas.

⁷Es esmu kā purva dumpis tuksnesī, kā apogs drupu kaudzēs.

⁸Es esmu bez miega un sēžu kā vientulis putns uz jumta.

⁹Mani ienaidnieki peļ mani diendienā, tie, kas pret mani trako, piemin mani lādēdami.

¹⁰Es ēdu pelnus kā maizi un jaucu savu dzērienu ar asarām

¹¹Tavas bardzības un dusmības dēļ, jo Tu pacēli un atkal nogāzi mani.

¹²Manas dienas ir izstiepušās kā ēna pavakarā, un es kalstu kā zāle!

¹³Bet Tu, Kungs, Tu paliec mūžīgi un Tava piemiņa uz radu radiem.

¹⁴Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo ir jau laiks tai žēlastību parādīt: noteiktā žēlastības stunda tai ir situsi,

¹⁵Jo Tavi kalpi mīl tās akmeņus un nožēlo, ka tā guļ pīšļos, un vēlētos,

¹⁶Lai taču pagāni bītos tā Kunga vārdu un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,

¹⁷Kad tas Kungs Ciānu uzcels un parādīsies visā savā spožumā.

¹⁸Viņš piegriežas atstāto lūgšanām un nenicina viņu piesaukšanu.

¹⁹Lai tas top uzrakstīts nākamām audzēm, ka tās tautas, kas vēl celsies, arī lai slavē to Kungu!

²⁰Jo Viņš skatās no savas svētnīcas, tas Kungs raugās no debesīm uz zemi,

²¹Lai dziedētu cietumnieku nopūtas un atsvabinātu nāvei nolemtos,

²²Lai ļaudis sludina Ciānā tā Kunga vārdu un Jeruzālemē Viņa slavu,

²³Kad tautas pulcēsies kopā valstis sanāks kalpot tam Kungam.

²⁴Bet Viņš ir satriecis atceļā uz Jeruzālemi manu spēku un saīsinājis manas dienas.

²⁵Es lūdzos: „Mans Dievs, neaizsauc mani pusmūža gados, Tu, kam gadi paliek uz radu radiem!“

²⁶Senlaikos Tu zemei pamatus esi licis, un debesis ir Tavu roku darbs.

²⁷Tās zudīs, bet Tu paliksi; tās sadils kā drānas, Tu veidosi tās kā tērpus, un tās pārveidosies.

²⁸Bet Tu paliec tas pats, Tavi gadi nebeigsies nekad.

²⁹Tavu kalpu bērni dzīvos drošībā, un viņu dzimums pastāvēs nesatricināmi Tavā priekšā.