Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA PSALMI 104 Bible Online

PSALMI 104 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

PSALMI 104

¹Slava Dievam, pasaules radītājam. Teici to Kungu, mana dvēsele! Kungs, mans Dievs, cik Tu esi liels, cildenumā un godībā tērpies.

²Tu ģērbies gaismā kā tērpā, Tu izplet debesis kā telts segu.

³Tu ūdeņus liec savai pilij par pamatu, Tu brauc uz mākoņiem kā ar ratiem, Tu skrieni ar vēja spārniem;

⁴Tu dari vējus par saviem vēstnešiem un uguns liesmas par saviem kalpiem.

⁵Tu pamatojis zemi uz stipriem balstiem, ka tā nesvārstās ne mūžam.

⁶Ar pirmplūdiem Tu biji apsedzis to kā ar drēbēm, ūdeņi stāvēja pāri kalniem;

⁷No Taviem draudu uzsaucieniem tie bēga, no Tava pērkona tie aizsteidzās bailēs.

⁸Kalni pacēlās augstu, un lejas nogrima līdz tai vietai, kā Tu tām biji licis.

⁹Tu robežas esi licis, ko ūdeņiem nebūs pārkāpt, tie neapplūdinās vairs zemi.

¹⁰Tu pievadi avotus strautiem pa ielejām, tā ka šie strauti priecīgi burbuļo dziļumos starp kalniem.

¹¹Tie dzirdina tālāk visus kustoņus laukā, tur meža zvēri dzesē savas slāpes.

¹²Viņu krastos dzīvo debess putni un dzied koku zaros dziesmas.

¹³Tu veldzē kalnus no savas debess pils; ar augļiem, ko Tu audzē, piepildās zeme.

¹⁴Tu liec augt zālei par barību lopiem un dažādiem augiem cilvēku vajadzībām, Tu liec zaļot sējai, lai nāktu no zemes maize

¹⁵Un vīns, kas iepriecina cilvēka sirdi, lai viņa vaigs spīdētu no eļļas un maize lai stiprinātu viņa miesu.

¹⁶Ar valgumu pildās tā Kunga koki, Libanona ciedru koki, ko Viņš stādījis,

¹⁷Kur putni taisa savas ligzdas, kur stārķi dzīvo ciprešu galotņu zaros.

¹⁸Augstie kalni ir par mājokli kalnu kazām, un klintis āpšiem par patvērumu.

¹⁹Tu radīji mēnesi laika noteikšanai, un sauli, kas pati zina savu gaitu.

²⁰Kad iestājas tumsa, tad metas nakts, tad kustas visi meža zvēri.

²¹Jaunie lauvas rūc pēc laupījuma un gaida savu barību no Dieva.

²²Kad saule uzlec, tad tie pazūd un apgulstas savās alās;

²³Tad cilvēks iziet pie sava darba, iegrimdams savā darbā līdz vakara laikam.

²⁴Cik lieli ir Tavi darbi, ak Kungs! Cik daudz ir to, un tos visus Tu esi ar gudrību radījis; zeme ir Tavu radī-jumu pilna.

²⁵Redzi, jūra, cik liela un plaša tā uz visām pusēm! Tur mudžēt mudž neskaitāmā daudzumā visādi kustoņi, lieli un mazi.

²⁶Tur brauc kuģi, tur ir leviatāns, ko Tu radījis, lai tas rotaļājas tanī.

²⁷Viņi visi gaida uz Tevi, lai Tu viņiem barību dodi savā laikā.

²⁸Kad Tu to viņiem dodi, tad viņi to sakrāj; kad Tu atver savu roku, tad viņi top paēdināti ar visu labu.

²⁹Bet kad Tu apslēp savu vaigu, tad viņi krīt bailēs; kad Tu viņiem atņem dvašu, tad viņi mirst un atgriežas pīšļos.

³⁰Kad Tu sūti savu garu, tad viņi top dzīvi radījumi, tā Tu atjauno zemes seju.

³¹Tā Kunga godība lai paliek mūžīgi, tas Kungs priecājas par saviem darbiem!

³²Kad Viņš uzlūko zemi, tad tā trīc; kad Viņš aizkār kalnus, tad tie kūp.

³³Es dziedāšu tam Kungam visu savu mūžu, es slavēšu savu Dievu, kamēr vien šeit mītu!

³⁴Manas sirds domas lai Viņam patīk, es priecāšos tam Kungam!

³⁵Grēcinieki lai pazūd no zemes virsas, un kaut bezdievju nebūtu vairs. Teici to Kungu, mana dvēsele! Alclujā!