Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA PSALMI 18 Bible Online

PSALMI 18 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

PSALMI 18

¹Pateicība glābējam Dievam. Dziedātāju vadonim. Dāvida, ta Kunga kalpa, dziesma. Šīs dziesmas vārdus viņš veltījis tam Kungam, kad tas Kungs viņu bija izglābis no visu vina ienaidnieku un no Saula rokas.

²Viņš teica: Es Tevi mīlu no sirds dziļumiem, Kungs, mans stiprums.

³Tas Kungs ir mans akmenskalns, mana pils un mans glābējs, mans stiprais Dievs, mans patvērums, uz ko es paļaujos, mans vairogs un mans pestīšanas rags un mans augstais palīgs.

⁴Es piesaukšu to Kungu, kas augsti teicams, un tad es tikšu pestīts no saviem ienaidniekiem.

⁵Nāves bangas man vēlās virsū, iznīcības straumes mani biedēja.

⁶Elles valgi jau tinās ap mani, nāves cilpas jau žņaudza mani.

⁷Savās bailēs es piesaucu to Kungu un brēcu pēc sava Dieva. Viņš sadzirdēja manu balsi savā pilī, un mana brēkšana nāca Viņa ausīs.

⁸Zeme līgojās un drebēja, un kalnu pamati trīcēja. Tie grīļojās Viņa bardzības priekšā.

⁹Dūmi nāca no Viņa nāsīm un uguns liesmas no Viņa mutes, kvēlojošas ogles kā zibeņi dzirkstīja no Viņa.

¹⁰Viņs pielieca debesis un pats nolaidās zemē, tin tumsa bija zem Viņa kājām.

¹¹Viņš brauca uz ķeruba un aizlidoja tālēs, Viņš lidinājās ar vētras spārniem.

¹²Viņš tumsu darīja sev par apsegu, tumši ūdeņi un biezi padebeši bija Viņa mājoklis.

¹³No spožuma Viņa priekšā šķēlās Viņa padebeši ar krusu un liesmainiem zibeņiem.

¹⁴Tas Kungs lika pērkoniem dārdēt debesis, Visaugstākais pacēla savu balsi,

¹⁵Raidīja savas bultas uz visām pusēm un izklaidēja ienaidniekus, meta zibeņus un biedēja viņus.

¹⁶Jūras dziļumi kļuva redzami, un zemes pamati tika atsegti Tavas bardzības dēļ, ak Kungs, ar Tavu nāšu dusmu pilnām elsām.

¹⁷Viņš izstiepa savu roku no augšienes, satvēra mani un izvilka no lielajiem ūdeņiem.

¹⁸Viņš mani izrāva no stipra pretinieka rokām, no maniem naidniekiem, kas mani, pārmērīgi stipri būdami, māca.

¹⁹Viņi cēlās pret mani nebaltā dienā, bet tas Kungs kļuva man par atbalstu.

²⁰Viņš mani izveda klajumā, izrāva no briesmām, jo Viņš turēja uz mani labu prātu.

²¹Tas Kungs man atlīdzināja pēc manas taisnības, pēc manu roku šķīstības Viņš man atmaksāja,

²²Jo es turējos tā Kunga ceļos un nedarīju to, kas ir apgrēcība mana Dieva priekšā,

²³Un visas Viņa tiesas bija manu acu priekšā un es nenicināju Viņa baušļus.

²⁴Es turējos bez vainas Viņa priekšā un sargājos no pārkāpuma.

²⁵Pēc manas taisnības tas Kungs man atdarīja, tāpēc ka manas rokas Viņa acīs bija šķīstas.

²⁶Svētajiem Tu rādies svēts un taisnajiem taisns.

²⁷Šķīstsirdīgajiem Tu rādies šķīsts savā sirdī, bet no tiem, kas novērsušies, arī Tu novērsies.

²⁸Apspiestajiem un pazemotajiem Tu gādā palīdzību, bet lepnas acis Tu pazemo.

²⁹Tiešām, Tu, Kungs, dari gaišu manu spīdekli, mans Dievs dara gaišu manu tumsu,

³⁰Jo ar Tavu spēku es sagrauju mūŗus un ar savu Dievu es pārvaru vaļņus.

³¹Tiešām, Dieva ceļi ir pilnīgi, Viņa vārdi ir skaidri, Viņš ir vairogs visiem, kas pie Viņa tveras.

³²Kur ir vēl tāds Dievs, kā tas Kungs, kur citur vēl tāds klintij līdzīgs patvērums kā Tu, mūsu Dievs?

³³Dievs apjož mani ar spēku un dara līdzenus manus ceļus,

³⁴Viņš man devis stirnu kājas un pacēlis mani augstā vietā,

³⁵Viņš manu elkoni mācīja karot un manas rokas uzvilkt vara stopu.

³⁶Tu man devi Savas pestīšanas vairogu, Tava labā roka mani atbalstīja un Tava žēlastības pilnā laipnība mani paaugstinājusi.

³⁷Tu līdzināji ceļu sojiem, ka mani krimšli neļodzījās.

³⁸Es dzinos pakaļ maniem ienaidniekiem un panācu viņus, es negriezos atpakaļ, līdz es viņus nebiju iznīcinājis.

³⁹Es viņus sagrāvu, ka tie vairs necēlās, bet nokrita pie manām kājām.

⁴⁰Ar cīņas sparu Tu mani apjozi, noliki pie manām kājām visus manus pretiniekus.

⁴¹Tu liki bēgt manā priekšā visiem maniem ienaidniekiem, savus nīdējus es izdeldēju.

⁴²Viņi brēca, bet nebija glābēja, viņi piesauca to Kungu, bet Viņš neatbildēja.

⁴³Tad es viņus samalu kā putekļus, ko vējš dzenā, kā ielas dubļus es viņus samīdīju.

⁴⁴Tu mani izglābi cīņās manas tautas labā, Tu mani paaugstināji pār maniem ienaidniekiem, iecēli mani par galvu pagāniem, —tautas, kuras nepa-zinu, kalpo man.

⁴⁵Tās klausa katram manam vārdam, svešinieku dēli rādās mīlīgi manā priekšā.

⁴⁶Svešinieku bērnus pārņem izbailes, tie drebēdami atstāj savas pilis.

⁴⁷Tas Kungs ir dzīvs, slavēts lai ir mans patvērums, augsti teikts lai ir Dievs, mans glābējs,

⁴⁸Stiprais Dievs, kas man deva iespēju atmaksāt un tautas nolika pie manām kājām manā varā,

⁴⁹Kas mani izglāba no nikno ienaid nieku bardzības un no varas darbu darītāju rokas.

⁵⁰Tāpēc es Tevi gribu slavēt tautu vidū, ak Kungs, un dziedāt par godu Tavam vārdam, Tev, —

⁵¹Kas savu ķēniņu apvelti ar lielu svētību un parādi žēlastību savam svaidītajam—Dāvidam un viņa dzimu-mam mūžīgi!