Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA PSALMI 44 Bible Online

PSALMI 44 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

PSALMI 44

¹Dieva atstāta cilvēka lūgšana. Dziedātāju vadonim. No korachītu dziesmām.

²Dievs, paši savām ausīm mēs esam dzirdējuši, mūsu tēvi to ir pauduši: lielus darbus Tu esi darījis viņu dienās, sendienās, ar paša roku.

³Svešas ciltis Tu esi padzinis, bet viņus dēstījis to vietā, tautas esi sagrāvis, bet viņiem licis izplesties.

⁴Un nevis ar savu zobenu tie iekaroja zemi, nedz viņu elkonis tiem bija par palīgu, nē, bet Tava labā roka, Tavs elkonis un Tava vaiga gaisma, tāpēc ka Tu viņus mīlēji!

⁵Tu esi mans valdnieks, ak Dievs, tas, kas sūta palīdzību Jēkabam!

⁶Ar Tevi mēs satriecam ienaidniekus, Tava vārda spēkā saminam tos, kas stājas mums pretim.

⁷Nē, es savu cerību nelieku uz savu stopu, nedz mans zobens ir tas, kas man palīdz,

⁸Bet Tu mūs izglāb no mūsu ienaidniekiem, un kas mūs ienīst, tos Tu lieci kaunā.

⁹Par Dievu mēs līksmojam vienumēr, un Tavam vārdam pateicamies mūžīgi.

¹⁰Bet nu Tu mūs esi atstūmis un pametis kaunā, neesi gājis cīņā kopā ar mūsu karaspēku.

¹¹Tu liki mums atkāpties ienaidnieka priekšā un ļāvi ienaidniekam gūt laupījumu.

¹²Kā avis Tu mūs esi atstājis nokaušanai un izkaisījis starp tautām.

¹³Tu pārdevi savu tautu par velti, neiegūdams par to nekādu samaksu.

¹⁴Tu mūs noliec par apsmieklu mūsu kaimiņiem un par nievām un izsmieklu tiem, kas dzīvo mums visapkārt.

¹⁵Tu mūs dari par zobgalīgu sakāmvārdu priekšmetu pagāniem, un svešas tautas par mums krata galvu.

¹⁶Cauru dienu mans negods stāv man acu priekšā, un kauns apklāj manu vaigu,

¹⁷Jo man jādzird pēlēju un smējēju skaļās valodas un jāredz, ka mūs nīst un taisās mums atriebties.

¹⁸Viss tas ir nācis pār mums, un tomēr mēs Tevi neesam aizmirsuši un neesam lauzuši Tavu derību.

¹⁹Mūsu sirds nav atkāpusies, un mūsu soļi nav novirzījušies no Taviem ceļiem,

²⁰Lai gan Tu mūs satrieci zvēru mītņu vidū un turi mūs apklātus ar nāves nakts tumsību.

²¹Ja mēs būtu aizmirsuši sava Dieva vārdu un būtu izstiepuši savu roku pēc sveša dieva,

²²Vai Dievs to nebūtu manījis? Viņš taču zina siržu noslēpumus.

²³Nē, Tevis pēc mēs tiekam noga-lināti augu dienu, topam turēti līdzīgi kaujamām avīm.

²⁴Celies, Kungs, kāpēc Tu guli? Mosties un neatstum mūs uz laiku laikiem!

²⁵Kāpēc Tu apslēp savu vaigu un aizmirsti mūsu postu un spaidus?

²⁶Tiešām, putekļos nospiesta ir mūsu dvēsele, mūsu miesa līp pie pīšļiem.

²⁷Celies, nāc mums par palīgu un izglāb mūs savas žēlastības dēļ!