Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA PSALMI 69 Bible Online

PSALMI 69 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

PSALMI 69

¹Lūgšana ciešanu laikā. Dziedātāju vadonim. Pēc meldijas: „Līlijas.“ Dāvida dziesma.

²Palīdzi man, ak Dievs, jo ūdeņi apdraud manu dzīvību!

³Es grimstu dziļās dūņās, kur nav pamata; es esmu iekļuvis ūdens dziļumos, uņ ūdens straume draud mani aizskalot projām.

⁴Es esmu piekusis kliedzot, mana rīkle ir aizsmakusi, manas acis ir izdzisušas, gaidīdamas uz manu Dievu.

⁵Vairāk nekā matu uz manas galvas ir to, kas mani bez vainas ienīst; stipri ir tie, kas mani grib iznīcināt un man netaisni uzbrūk; ko es nemaz neesmu nolaupījis, tas man jāatlīdzina.

⁶Dievs, Tu gan zini manas aplamības, un mani pārkāpumi nav Tev apslēpti.

⁷Lai manis dēļ nekrīt kaunā tie, kas uz Tevi cer, ak Dievs, ak Kungs Cebaot! Lai manis dēļ nesarkst aiz kauna tie, kas Tevi meklē, Israēla Dievs!

⁸Jo Tevis dēļ es nesu negodu, Tevis dēļ manu vaigu klāj kauns.

⁹Es esmu kļuvis svešs saviem brāļiem un svešinieks savas mātes bērniem.

¹⁰Jo dedzība Tava nama labad mani ir ēdusi un Tavu zaimotāju zaimi ir krituši uz mani.

¹¹Ja es raudāju un gavēdams šķīstīju savu dvēseli, tad tas kļuva man par apsmieklu.

¹²Es uzvilku sev par sēru apģērbu maisu, bet es kļuvu viņiem par zobgalīgu sakāmu vārdu.

¹³Par mani tenko tie, kas sēž vārtos, par mani dzied vīna dzērēji.

¹⁴Bet es Tevi lūdzu. Kungs, laikā, kad Tev tas labpatiktu; ak Dievs, uzklausi mani savā lielajā žēlastībā, savā uzticīgajā palīdzībā!

¹⁵Izvelc mani no dūņām, lai es nenogrimstu, izglāb mani no nīdētājiem un no ūdens dziļumiem,

¹⁶Lai ūdens viļņi mani neapklāj, lai mani neaprij ūdens virpuļi, un lai atvari pār mani neaizdara savu muti.

¹⁷Paklausi mani, Kungs, jo dārga ir Tava žēlastība; griezies pie manis savā lielajā žēlsirdībā,

¹⁸Neapslēp savu vaigu savam kalpam, jo man ir bailes, paklausi mani drīz!

¹⁹Tuvojies manai dvēselei, atpestī to, izglāb mani manu ienaidnieku dēļ!

²⁰Tu zini manu kaunu un manu negodu un manu apsmieklu; visi mani ienaidnieki ir Tavā priekšā.

²¹Kauns man lauž sirdi, es izsamistu un nīkstu; es cerēju uz līdzjūtību, bet velti, un uz mierinātāju, bet to neatrodu.

²²Taisni otrādi—viņi man deva ēst žulti un, kad es biju izslāpis, viņi mani dzirdināja ar etiķi.

²³Lai viņu galds kļūst viņiem par cilpu, un viņu upuru mielasts par slazdu!

²⁴Lai viņu acis tiek aptumšotas, ka viņi neredz, un lai viņu gumi vienmēr ļodzās!

²⁵Izgāz pār viņiem savu bardzību, un lai viņus ķer Tavu dusmu kvēle!

²⁶Viņu nometnes lai top par kailu tukšumu, viņu teltīs lai neviens nedzīvo,

²⁷Jo viņi vajā to, ko Tu esi sitis, un vairo tā sāpes, ko Tu esi ievainojis.

²⁸Lai tiem krājas noziegums pie nozieguma, ka viņi netiek pie Tavas taisnības!

²⁹Lai viņi tiek izdzēsti no dzīvības grāmatas, lai viņus nepieraksta pie taisnajiem!

³⁰Bet es esmu nonīcis un pilns sāpju, Tava palīdzība, ak Dievs, lai mani uztur!

³¹Es slavēšu Dieva vārdu ar dziesmu un godināšu Viņu ar pateicību.

³²Tas tam Kungam patiks labāk nekā liellopi, nekā vērsis ar ragiem un šķeltiem nagiem.

³³Skatieties, jūs pazemīgie, un priecājieties, jūs Dieva meklētāji! Lai atspirgst jūsu sirds,

³⁴Jo tas Kungs uzklausa nabagus un nenicina savus sagūstītos.

³⁵Lai Viņu slavē debess un zeme, jūras un viss, kas tur kustas!

³⁶Un taču Dievs atpestīs Ciānu un uzcels Jūdas pilsētas, lai tās ļaudīm kļūst par mājvietu un īpašumu.

³⁷Un Viņa kalpu dzimums tās iemantos, un, kas Viņa vārdu mīl, tie tur dzīvos.