Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA PSALMI 73 Bible Online

PSALMI 73 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

PSALMI 73

¹Kaut arī Jaunums plaukst, Dieva klātbūtne ir ticīgā alga. Asafa dziesma. Un tomēr, žēlīgs un labsirdības pilns ir Dievs pret visiem ticīgiem, tas Kungs pret visiem, kam sirdis ir šķīstas.

²Bet es—es gandrīz būtu paklupis, manas kājas bija sagrīļojušās, bezmaz mani soļi būtu izslīdējuši no manas gaitas raksta,

³Jo es dusmojos par lielīgajiem, kad es redzu, ka bezdievjiem tik labi klājas.

⁴Tiešām, viņiem nav nekādu bēdu visu mūžu, vesela un labi bajota ir viņu miesa.

⁵Cilvēku grūtības viņus nespiež, viņi netiek spaidīti kā citi cilvēki.

⁶Tādēļ arī augstprātība ir viņu kakla rota, un varmācībā viņi tērpjas kā drēbēs.

⁷Taukajā sejā spīd viņu aizplūdušās acis, tajās atspoguļojas viņu siržu domas.

⁸Viņi zobojas un runā savā ļaunumā tikai par varas darbiem, viņu runas ir augstprātības pilnas.

⁹Līdz debesīm viņi paceļ savu muti, un viņu mēle šaudās pa visu zemes virsu.

¹⁰Tādēļ ļaudis pievēršas viņiem un pilniem malkiem, kā ūdeni dzejot, uzņem sevī viņu mācības.

¹¹Un viņi saka: „Kā Dievs to zinās? Vai Visaugstākais ir kāds viszinis?“

¹²Redzi, tādi ir tie bezdievji, un tomēr viņiem arvienu labi klājas pasaulē, un viņi vairo savu bagātību.

¹³Tiešām, veltīgi es esmu paturējis šķīstu savu sirdi un mazgājis nevainībā savas rokas.

¹⁴Un mani taču nelaime mocīja katru dienu, un bargi mani pārmācīja ik rītus.

¹⁵Tomēr, ja es domātu: „Es runāšu tāpat kā viņi!“ redzi, tad es apgrēkotos pret visu Tavu bērnu dzimtu.

¹⁶Es to visu pārdomāju, lai saprastu, bet tas bija par grūtu manai saprašanai,

¹⁷Kamēr es iedziļinājos Dieva noslēpumos un kļuvu uzmanīgs uz to, kāds gals viņus sagaida.

¹⁸Tiešām, Tu viņus nostati uz slidena ceļa un liec viņiem gāzties, ka viņi iet postā.

¹⁹Cik pēkšņi viņi tiek iznīcināti, aizrauti projām un izbailēs dabū galu!

²⁰Kā sapnis, kas uzmostoties ir zudis, tā Tavā priekšā, ak Visuvarenais, Tev ceļoties, viņu tēli būs pēc Tavas pavēles pazuduši.

²¹Ja mana sirds tomēr vēl vairāk sarūgtinātos un savās iekšās es sajustu sašutumu,

²²Tad es būtu galīgs nejēga un nezinātu nekā, es būtu kā bezprāta kustonis Tavā priekšā.

²³Bet pie Tevis es palieku vienumēr, Tu mani turi pie manas labās rokas,

²⁴Tu mani vadi pēc sava prāta un beidzot mani uzņemsi godībā.

²⁵Kad Tu esi mans, tad man nevajaga ne debess, ne zemes!

²⁶Jebšu man arī pamirtu miesa un sirds, taču Tu, Dievs, esi mans patvē-rums un mana daļa mūžīgi!

²⁷Jo redzi, tie, kas neuzticībā no Tevis atstājas, iet bojā; Tu izdeldē tos, kas no Tevis atkāpjas.

²⁸Bet man paliek mans aplaimotājs Dieva tuvums; man ir prieks savu cerību likt uz Dievu to Kungu, lai paustu visus Tavus darbus.