Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA PSALMI 89 Bible Online

PSALMI 89 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

PSALMI 89

¹Par Dieva svaidīto un Viņa valstību. Ezrachieša Etana gudrības dziesma.

²Es dziedāšu par tā Kunga žēlastību visos laikos, paudīšu ar savu muti Tavu uzticību radu radiem,

³Jo Tu, Kungs, esi solījis: „Uz mūžīgiem pamatiem lai būtu celta mana žēlastības derība!“ Un kā debesīm nesatricināmi ir pamati Tavai uzticībai.

⁴Tu esi arī sacījis: „Es esmu slēdzis derību ar savu izraudzīto, esmu zvērējis savam kalpam Dāvidam:

⁵Es nostiprināšu tavu dzimumu uz mūžiem un celšu tavu troni uz radu radiem.“ (Sela).

⁶Debesis lai teic Tavus brīnumus, ak Kungs, un Tavu uzticību svēto draudze.

⁷Jo kas ir līdzīgs tam Kungam debesīs, kas līdzinās tam Kungam no dievu dēliem?[5]

⁸Dievs ir bijājams svēto draudzē, Viņš ir liels un iedveš bailes visiem, kas ir ap Viņu.

⁹Dievs Kungs Cebaot, kas ir tāds kā Tu? Stiprs ir tas Kungs, un Viņa uzticība ir ap Viņu.

¹⁰Tu valdi pār trakojošo jūru; kad jūras viļņi ceļas, Tu tos klusini.

¹¹Tu esi notriecis Rahabu beigtu, Tu esi izklīdinājis savus ienaidniekus ar savu vareno roku.

¹²Tev pieder debess, Tev pieder ari zeme, pasaule, un, kas to pilda, to Tu esi radījis.

¹³Tu esi radījis ziemeļus un dienvidus; Tābors un Hermons gavilēs teic Tavu vārdu.

¹⁴Tev ir spēcīgs elkonis, Tava roka ir stipra, Tava labā roka pacelta.

¹⁵Taisnība un tiesa ir Tava troņa pamati, žēlastība un uzticība iet Tavā priekšā.

¹⁶Svētīga tā tauta, kas māk gavilēt; tā staigā Tava vaiga spožajā gaismā, ak Kungs!

¹⁷Par Tavu vārdu viņi līksmo arvienu un gavilē par Tavu taisnību.

¹⁸Tu esi viņu spēka rota, un Tava žēlastība liek stiepties arvienu lielākā augstumā mūsu ragam.

¹⁹Tam Kungam pieder mūsu vairogs un Israēla Svētajam mūsu ķēniņš.

²⁰Toreiz Tu runāji ar savu svēto parādībā un sacīji: „Es esmu vainagojis varoni, kam jāspēj palīdzēt, paaugsti-nājis izraudzīto no tautas dēliem.

²¹Es esmu atradis un izraudzījis Dāvidu par savu kalpu, ar savu svēto eļļu Es esmu viņu svaidījis,

²²Un mana roka turēs viņu stipri, un mans elkonis viņu spēcinās.

²³Nekādi ienaidnieki neuzveiks viņu ar savu viltu, un netaisnie viņu ne-nomāks.

²⁴Es sadragāšu viņa pretiniekus viņa priekšā un viņa nīdējus notriekšu gar zemi.

²⁵Mana uzticība un žēlastība būs ar viņu, un manā vārdā augstu pacelsies viņa rags.

²⁶Viņa rokā Es nodošu jūjru un viņa labajā rokā—upes.

²⁷Viņš sauks Mani: „Tu esi mans Tēvs, mans Dievs un manas pestīšanas klints patvērums!“

²⁸Jā, Es viņu iecelšu par pirmdzimušo, par visaugstāko zemes ķēniņu starpā.

²⁹Es saglabāšu pret viņu savu žēlastību mūžīgi, un mana derība ar viņu paliks pastāvīgi.

³⁰Viņa dzimumu Es uzturēšu mūžīgi un viņa troni tik ilgi, kamēr pastāv debess.

³¹Bet ja viņa dēli atmetīs manu bauslību un nestaigās pēc maniem likumiem,

³²Ja viņi neturēs svētus manus noteikumus un nepildīs manus baušļus,

³³Tad Es gan piemeklēšu viņu pārkāpumus ar rīksti un viņu nozie-gumus ar sitieniem,

³⁴Tomēr savu žēlastību Es viņam neatraušu nedz liegšu savu uzticību.

³⁵Savu derība Es nepadarīšu par neesošu nedz grozīšu to, kas nācis pār Manām lūpām.

³⁶Reiz pār visām reizēm Es esmu pie sava svētuma zvērējis, —un nekad negribu Dāvida priekšā melot—:

³⁷Viņa dzimums pastāvēs mūžīgi, un viņa tronis būs kā saule manā priekšā,

³⁸Tas pastāvēs visos laikos tāpat kā mēness un paliks tik ilgi, kamēr staigās mākoņi!“ (Sela).

³⁹Bet nu Tu viņu tomēr esi atstūmis un atmetis, sadusmojies uz savu svaidīto.

⁴⁰Tu esi lauzis derību ar savu kalpu, esi licis negodā un nometis zemē pīšļos viņa kroni.

⁴¹Tu esi radījis dziļas plaisas visos viņa mūros, esi satriecis drupās viņa stiprās pilis.

⁴²Visi ceļa gājēji viņu aplaupa, saviem kaimiņiem viņš ir tapis par apsmieklu.

⁴³Tu esi paaugstinājis viņa preti-nieku labo roku, esi iepriecinājis viņa ienaidniekus.

⁴⁴Tu esi licis atlēkt viņa asajam zobenam, neesi devis viņam uzvaru cīņā.

⁴⁵Tu esi salauzis viņa valdnieka zizli, esi darījis galu viņa spožumam un nogāzis no paaugstinājuma zemē viņa troni.

⁴⁶Tu esi saīsinājis viņa jaunības dienas, esi apklājis viņu ar kaunu. (Sela).

⁴⁷Cik ilgi, Kungs, gribi Tu palikt pilnīgi apslēpies? Cik ilgi gailēs Tavu dusmu kvēle?

⁴⁸Piemini, Kungs, cik īss ir mans mūžs, cik nīcīgus Tu visus cilvēku bērnus esi radījis!

⁴⁹Kur ir tāds cilvēks, kas dzīvo joprojām, kas nekad neredz nāves un kas spēj izglābt savu dvēseli no nāves valsts varas? (Sela).

⁵⁰Kur ir Tava senējā žēlastība, Kungs, ko Tu Dāvidam esi apsolījis ar zvērestu savā uzticībā?

⁵¹Piemini, Visuvarenais, savu kalpu negodu, ka es nesu savās krūtīs izsmieklu no visu to daudzo tautu puses,

⁵²Kuras kā Tavas naidnieces, ak Kungs, ir vērsušas pret mums savas nievas, ar kādām tās ir centušās likt negodā Tava svaidītā gaitas!

⁵³Slavēts lai ir tas Kungs mūžīgi! Amen! Amen!