Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA SALAMANA PAMĀCĪBAS 14 Bible Online

SALAMANA PAMĀCĪBAS 14 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

SALAMANA PAMĀCĪBAS 14

¹Zinīga sieva uzceļ savu namu, bet trakulīga neprāte to ar savu rīcību sagrauj.

²Kas to Kungu bīstas, tas staigā pa īsto dzīves stigu, bet kas Viņu nicina, tas ir uz nepareiza ceļa.

³Neprašu mutē ir rīkste viņu lepnībai, bet gudrie savas mutes vārdus lieto ar apdomu. —

⁴Kur nav vēršu, tur sile tīra, bet kur vērsis darbīgs, tur daudz ienāku-mu. —

⁵Patiess liecinieks nemelo, bet nepatiess liecinieks stāsta nekautrīgus melus. —

⁶Smējējs meklē īsteno atziņu, bet to neatrod; sapratīgam turpretī iegūt pareizu atziņu ir viegli.

⁷Ej projām no muļķa, jo tu neko no viņa neiemācīsies! —

⁸Sapratīga vīra augstākā gudrība ir tā, ka viņš neko savā ceļā neatstāj neievērotu, bet negudra vīra muļķība ir pašiedomas pilna sevis paša krāpšana.

⁹Muļķi mīl jokot ar grēku upuri, bet dievbijīgiem ir prieks par citiem dievbijīgiem.

¹⁰Sirds pati vien zina savas sāpes, un neviens svešinieks nevar pilnīgi iejusties tās priekos.

¹¹Bezdievīgo nams tiks izdeldēts, bet rimto būdiņa zaļos.

¹²Dažam kāds ceļš labi patīk, bet beidzot tas viņu tomēr noved nāvē. —

¹³Arī smiedamās sirds var sērot, un priekiem seko bēdas.

¹⁴Nesavaldīgam cilvēkam notiks pēc viņa rīcības veida, bet dievbijīgais stāvēs pār viņu.

¹⁵Nesaprātīgais visam tic, bet gudrais novēro un pārbauda savus soļus.

¹⁶Zinīgais baidās un izvairās no (auna; nepraša turpretī, ne par ko nebēdādams, drāžas tik cauri. —

¹⁷Atrās dusmās neprātīgais rīkojas neprātīgi, bet apdomīgs cilvēks paliek mierīgs.

¹⁸Nesaprātīgie manto muļķību, bet gudro vainagojums ir apdomīga un uzmanīga rīcība.

¹⁹Ļaunajiem jānoliecas labo priekšā, un bezdievjiem jāpieliec galvas taisno vārtos. —

²⁰Nabadzīgo ienīst pat viņa draugs, bet tādi, kūpi bagātos mīl, ir daudz.

²¹Kas savu tuvāko nicina, tas grēko; bet svētīgs ir tas, kas iežēlojas par nelaimīgiem.

²²Kas lolo viltu un perina ļaunus nolūkus, tie pievilsies, bet kas labi domā, tie visur piedzīvos pret sevi labvēlību un uzticību. —

²³Kur tiešām dara darbu, tur visa kā pietiek, bet kur rīkojas tikai ar vār-diem, tur valda trūkums.

²⁴Zinīgajiem viņu bagātība ir goda pilns vainags, bet neprašu negudrība tāda pati negudrība arī paliek.

²⁵Patiess liecinieks ir dzīvības glābējs, bet kas melus runā, ir nepatiess liecinieks. —

²⁶Kas to Kungu bīstas, tam pieder drošs cietoksnis, un arī viņa bērni būs tur pasargāti.

²⁷Tā Kunga bijāšana ir dzīvības avots, lai izsargātos no nāves valgiem. —

²⁸Kur valdniekam daudz kaj-a tautas, tur viņa godība jo lielāka, bet kur kara pulku maz, tur stāvoklis valdniekam rada bažas.

²⁹Kas ir pacietīgs, tas ir arī gudrs, bet kas ir nepacietīgs, parāda savu negudrību.

³⁰Laba un mierīga sirds ir miesas dzīvība, bet ātrs un kaislīgs prāts ir kā puveši kaulos.

³¹Kas vājajam dara pāri, tas nonievā viņa Radītāju, bet kas par grūtdieni apžēlojas, tas godā Dievu. —

³²Bezdievīgais savā nelaimē iet viegli bojā, bet taisnais jūtas arī nāves brīdī spēcināts. —

³³Sapratīga cilvēka sirdī īstena atziņa dus mierīgi, bet neprašu starpā tā cenšas izpaust sevi jo strauji.

³⁴Taisnība tautu paaugstina, bet grēks ir tautu negods.

³⁵Gudrs kalps jo labi patīk savam ķēniņam, bet nelietīgam kalpam draud viņa dusmas.