Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA SALAMANA PAMĀCĪBAS 23 Bible Online

SALAMANA PAMĀCĪBAS 23 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

SALAMANA PAMĀCĪBAS 23

¹Kad tu sēdi pie galda un ēd ar kādu valdnieku, tad labi ievēro, kas ir tavā priekšā,

²Un liec sev vai pat nazi pie rīkles, ja tu esi izsalcis!

³Nekāro sev neko no viņa smalkajiem ēdieniem, jo visi tie ir viltus maize.

⁴Nenopūlē pārlieku sevi, lai tu kļūtu bagāts, —atmet tādu savu gudrību!

⁵Tikko tu esi savas acis tai pievērsis, redzi, —tā jau ir pazudusi, jo tā iegūst sev spārnus kā ērglis, kas paceļas padebešos.

⁶Neēd maizi pie skauģa un nevēlies sev neko no viņa gardumiem,

⁷Jo viņš ir savos dvēseles dziļumos līdzīgs māņu parādībai; viņš saka: „Bd un dzer!“ bet viņa sirds tomēr nav ar tevi.

⁸Kumosi, ko tu būsi apēdis, tev būs jāatspļauj, un tavi laipnie vārdi tev būs bijuši veltīgi.

⁹Nerunā bezprāša ausu priekšā, jo viņš nicina tavas runas gudrību. —

¹⁰Nepārstāti atraitnes robežas un nelauzies bāriņu tīrumā,

¹¹Jo viņu taisnības aizstāvis ir varens, tas izvedīs viņu lietu pret tevi.

¹²Nodod savu sirdi mācībā, un tavas ausis lai uzklausa prātīgu valodu.

¹³Netaupi savam bērnam pārmācību, jo ja tu viņu pērsi ar rīksti, tad tādēļ jau tu viņu nenositīsi.

¹⁴Tu viņu pērsi gan ar rīksti, bet tu izglābsi no nāves viņa dvēseli.

¹⁵Mans dēls, ja tava sirds ir gudra, tad mana sirds par to priecājas,

¹⁶Un manas īkstis ir līksmas, ja tavas lūpas runā to, kas ir pareizs.

¹⁷Lai tava sirds neiekarst pret grēciniekiem, bet lai tā jo dienas paliek bijāšanā tā Kunga priekšā.

¹⁸Tavā priekšā ir droša nākotne, un tava gaidīšana tevi nevils.

¹⁹Uzklausi, mans dēls, esi prātīgs un ievirzi savu sirdi pareizā ceļā!

²⁰Neesi starp dzērājiem nedz arī starp tiem, kas rīdami paši rij savu miesu!

²¹Jo dzērāji un uzdzīvotāji kļūst nabagi, un snaužam būs noplīsušas skrandas nēsāt.

²²Klausi savam tēvam, kas tevi ir dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad viņa kļūst veca!

²³Pērcies taisnību un patiesību un nepārdod tās atkal; centies iegūt īsteno atziņu, audzināšanu un saprātu.

²⁴Taisnīgā tēvs priecājas ar lielu prieku par savu dēlu, un kas dzemdinājis ar īstu dziļāko atziņu apveltītu bērnu, ir par viņu jo sevišķi līksms.

²⁵Lai tavs tēvs un tava māte priecājas, un lai līksmojas it īpaši viņa, kas tevi dzemdējusi!

²⁶Dod man savu sirdi, mans dēls, un lai mani celi tavām acīm labi patīk!

²⁷Jo netikle ir dziļa bedre, un laulības pārkāpēja ir šaura aka.

²⁸Arī glūnēt viņa glūn kā laupītāja, un negantniekus ļaužu starpā viņa savāc un pulcina, ap sevi.

²⁹Kur ir sāpes un gaudas? Kur ir ciešanas? Kur ir asas nesaskaņas? Kur ir sūdzēšanās? Kur ir brūces bez kāda pamata? Kur ir neskaidras acis?

³⁰Pie tiem, kas vēlu sēž pie vīna kausa, lai izdzertu, kas ieliets.

³¹Neuzlūko vīnu, ka tas ir tik sārts un kausā tik jauki zīļo, ka tas tik vēlīgi un gludem ierit cilvēkā!

³²Bet pēc tam tas kož kā čūska un dzeļ kā odze.

³³Tavas acis tad skatīsies pēc citām un svešām sievām, un tava sirds runās pavisam aplamas lietas,

³⁴Un tu būsi kā tāds, kas jūfas vidū guļ, un kā tāds, kas laivas masta galā guļ.

³⁵„Viņi sit mani, bet man tas nesagādā sāpes; viņi kuļ un slāna mani, bet es to nejūtu. Kad es pamodīšos? Tad es gribu atkal darīt tāpat, un meklēt vīnu no jauna!“