Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA SALAMANA PAMĀCĪBAS 24 Bible Online

SALAMANA PAMĀCĪBAS 24 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

SALAMANA PAMĀCĪBAS 24

¹Neseko ļauniem ļaudīm un nevēlies būt pie viņiem!

²Jo viņu sirds kāro tikai otram kaitēt, un viņu lūpas dod tikai nelaimes padomus.

³Ar gudru ziņu namu ceļ un ar saprātu to uztur kārtībā.

⁴Kārtīgi saimniekojot, visas nama telpas pildās ar dārgām un pievilcīgām bagātībām.

⁵Atziņās piedzīvojis vīrs ir spēcīgs, un sapratīgs vīrs ir varens savā spēkā.

⁶Jo karš vedams ar apdomu un padomu, un kur daudz gudru padom-nieku, tur ir uzvara.

⁷Dziļāka gudrība nejēgam ir par augstu; viņš tā kā tā neiedrošinās atplest savu muti vārtu laukuma sanāksmēs.

⁸Kas tīši gudro izdarīt ko ļaunu, tas saucams par lielāko negantnieku un blēdi.

⁹Nejēgas viltības ir grēks, un ņirgātājies ļaužu acīs ir neganmieks.

¹⁰Ja tu laimes laikos nogursi, tad arī tavs spēks bēdu laikā būs neizturīgs.

¹¹Glābi tos, kurus nevainīgus taisās nonāvēt, un neatraujies no tiem, kujus paredz nomākt un nožņaugt.

¹²Kad tu saki: „Redzi, mēs to nesaprotam!“ vai tad tev nešķiet, ka Viņš, kas sirdis svep, to novēro, un Viņš, kas uzmana tavu dvēseli, zina to un atmaksā cilvēkam pēc viņa darba?

¹³Ēd, mans dēls, medu, jo medus ir labs, un savā briedumā sabiezējis medus ir patīkami salds tavam kaklam.

¹⁴Tādēļ centies iegūt dziļāko gudrību tavas paša dvēseles labā; ja tu to iegūsi, tad tev pēc tam labi klāsies, un tava cerība nebūs velta.

¹⁵Neglūni, tu bezdievīgais, uz taisnā namu, netraucē viņa mieru!

¹⁶Jo taisnais krīt septiņas reizes un ceļas atkal augšā, bet bezdievīgie ieslīgst nelaimē.

¹⁷Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmotos par viņa nelaimi,

¹⁸Jo tas Kungs varētu to redzēt, un tas varētu Viņam labi nepatikt, un Viņš varētu novērst savas dusmas no viņa.

¹⁹Neiededzies dusmās par ļauniem ļaudīm un neiekārsies ilgstošās dusmās pret bezdievīgiem!

²⁰Jo ļaunajam nav ne uz ko, ko cerēt, un bezdievīgo gaismeklis izdzisīs.

²¹Mans dēls, bīsties to Kungu un ķēniņu un nejaucies starp dumpiniekiem,

²²Jo viņu pazudināšana notiks piepeši, un kas zina, vai tad neuzbruks nelaime abiem, —īstajiem dumpiniekiem un viņu atbalstītājiem.

²³Ari šie ir īsto atziņu glabātāju vārdi: Tiesā ievērot cilvēka stāvokli un viņa personu nav labi.

²⁴Kas vainīgam saka: „Tev tais-nība!“ to ļaudis lād, un tauta ienīst.

²⁵Bet tie, kas vainīgos soda, tie ļaudīm patīk, un bagātīga svētība nāk pār tiem.

²⁶Pareiza atbilde ir kā mīļš skūpsts uz lūpām.

²⁷Nokārto savas darīšanas ārpusē un tad apstrādā savu tīrumu; pēc tam cel savu namu.

²⁸Neesi bez iemesla par liecinieku pret savu tuvāko un nekrāp nevienu ar savām lūpām.

²⁹Nesaki: „Kā viņš man darījis, tā es gribu viņam atdarīt, un es tam vīram atmaksāšu pēc viņa darba!“

³⁰Es gāju gar sliņķa tīrumu un gar nejēgas vīna kalnu;

³¹Un redzi, tur auga vienīgi nātras, vīna dārzs bija pilns dadžu, un akmeņu iežogojums ap to bija sabrucis.

³²Kad es to redzēju, es to ņēmu pie sirds, —liku vērā, nopietni nolūkojos uz to un secināju no tā:

³³„Tu gribi drusku gulēt un vēl drusku pasnaust, un drusku salikt rokas, lai atpūstos!“

³⁴Bet tad tev tava nabadzība pienāks ātriem soļiem, —kā ceļiniece, un tavs trūkums kā bruņots tīrs.