Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA SALAMANA PAMĀCĪBAS 27 Bible Online

SALAMANA PAMĀCĪBAS 27 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

SALAMANA PAMĀCĪBAS 27

¹Nedaudzini sevi, gaidīdams kaut ko ievērojamu no tikko kā austošās dienas; tu taču nezini, kas šodien notiks.

²Lai tevi daudzina kāds cits, un ne tava paša mute, kāds svešais, un ne tavas paša lūpas. —

³Akmens ir smags, un smiltis ir grūti paceļama nasta, bet nejēgas dusmas ir smagākas nekā tie abi.

⁴Dusmas ir nemiera pilna lieta, niknums un bargums ir nesavaldāmi; bet kas var pastāvēt skaudības un greizsirdības priekšā!

⁵Atklāta pārmācība ir labāka nekā maldinātāja mīlestība.

⁶Drauga sitieni nāk no labas sirds, bet nīdētāja skūpsti ir dažreiz pārmērīgi bagātīgi.

⁷Paēdušais nereti samin dubļos pat labāko medu, bet izbadējušai dvēselei ir viss rūgtais salds. —

⁸Kā putns, kas atstāj savu ligzdu, tāds ir virs, kas aizgājis projām no savas dzimtenes.

⁹Sirds priecājas par ziedēm un kvēpināmām smaržām, bet draugs ir sirdij mīļš sava padoma dēļ, ko viņš dod tavai dvēselei.

¹⁰Neatstāj savu draugu un sava tēva draugu, —un neej sava brāļa namā, kad tev grūti klājas; kaimiņš tuvumā ir labāks nekā brālis tālumā.

¹¹Ņemies prātu, mans dēls, tad mana sirds priecāsies, un tad es atbildēšu tiem, kas mani nievā.

¹²Gudrais redz nelaimi, paslēpjas un izvairās, bet nesaprātīgie dodas tai tieši cauri un smagi cieš.

¹³Atņem tam viņa drēbes, kas uzņemas būt otram par galvinieku, un izķīlā viņu svešinieka dēļ.

¹⁴Ja kāds savu tuvāko jau agri no rīta skaļā balsi svēti un tam pārmērīgi dedzīgi labu vēl, tad tādu rīcību nereti pielīdzina lāstam no viņa puses.

¹⁵Nesaticīga sieva un nepārtraukta pilēšana no jumta, kad spēcīgi līst, tiek bieži savā starpā salīdzinātas.

¹⁶Kas pūlas tādu sievu apvaldīt, tas mēģina saturēt vēju un grib savā rokā sagrābt eļļu.

¹⁷Dzelzs tiek ar dzelzi uzasināta, un virs trin viru.

¹⁸Kas vīģes koku kopj, tas ēd tā augļus, un kas savam kungam uzmanīgi kalpo, top godāts.

¹⁹Cik ūdens atspoguļo cilvēka īsto seju, tik viena sirds atspoguļo otru.

²⁰Elle un bezdibens nekad nav piepildāmi, tāpat nekad nepietiek redzētā cilvēka acīm.

²¹Kausējamais katls sudrabam, kausējamā krāsns zeltam, bet vīrs tiek novērtēts pēc sava darba.

²²Ja tu nejēgu ar grūžamo pat sagrūstu piestā putraimos, tad tomēr viņa negudrums viņā neizzustu.

²³Uzraugi savus sīklopus un rūpējies par saviem ganāmiem pulkiem,

²⁴Jo manta nepastāv mūžīgi un ari ķēniņa kronis pāriet no paaudzes uz paaudzi.

²⁵Kad siens ir savests šķūņos, izaugusi ir atkal jauna zāle, un kalnos top vākta lopiem zaļbarība,

²⁶Tavi jēri tevi ģērbj, un tavi āži tev sagādā naudu, par ko nopirkt tīrumu,

²⁷Tev pietiek kazas piena tavai barībai, tava nama ļaužu uzturam un tavu kalpoņu paēdināšanai.